Fiziskā aktivitāte Latvijā dzīvojošiem jauniešiem ar cistisko fibrozi

Abstract

Pētījuma nosaukums: Fiziskā aktivitāte Latvijā dzīvojošiem jauniešiem ar cistisko fibrozi. Mērķis: Noskaidrot jauniešu ar cistisko fibrozi fizisko aktivitāšu daudzumu un izpētīt fizisko aktivitāšu pieredzi. Pētījuma dizains: Paralēlais iedarinātais jauktais pētījumu dizains. Metodes: Pētījuma kvantitatīvajā daļā 13 no 19 Latvijā dzīvojošiem jauniešiem ar cistisko fibrozi tika veikts fiziskās aktivitātes novērtējums izmantojot Ikdienas aktivitātes novērtējuma skalu (IANS) un ar Māstrihtas Universitātē izstrādāto 3D akselerometru MOX. Dati tika analizēti un salīdzināti izmantojot aprakstošās un secinošās statistikas metodes. Pētījuma kvalitatīvajā daļā ar četriem no dalībniekiem tika veiktas individuālas daļēji strukturētas intervijas. Datu analīze tika veikta izmantojot kvalitatīva satura analīzi, deduktīvo pieeju. Rezultāti: Kopējais dažādās aktivitātēs pavadītais laiks pēc IANS rezultātiem bija 304,3 (+- 125,9) min/dienā, pēc MOX rezultātiem – 220,3 (+- 61,5) min/dienā. Kopējais dalībniekiem esot mazkustīgiem pavadītais laiks pēc IANS rezultātiem bija 594,2 (+-140,6) min/dienā, pēc MOX - 734,7 (+- 68,2) min/dienā. Pēc MOX dalībnieki darba dienās mērenas intensitātes FA laikā pavada vidēji 62,1 (+- 38,8) min, brīvdienās 59,1 (+-21,3) min. Jauniešu ar CF fizisko aktivitāšu pieredzē nozīmīgi iemesli iesaistei fiziskās aktivitātēs ir veselības nolūks, vizuālais tēls, prasmes, sociālā ietekme. FA ietekmējoši faktori ir ar veselību saistītie aspekti, personālie faktori un vides faktori. Secinājumi: Pētījumā iekļauto Latvijā dzīvojošo jauniešu ar cistisko fibrozi ikdienas fiziskā aktivitāte vērtējama kā pietiekama – pēc akselerometrijas metodes datiem lielākā daļa (12 no 13) pētījuma dalībnieku sasniedz PVO rekomendēto mērenas un augstas intensitātes fizisko aktivitāšu daudzumu nedēļā. IANS anketa ir ērts un ikdienas darbā pielietojams instruments jauniešu ar CF fiziskās aktivitātes vērtēšanai. Lai arī subjektīvā pašvērtējuma anketa uzrādīja augstākus aktivitātes vidējo tendenču rādītājus nekā akselerometrijas metode, instrumenta izmantošanas galvenais mērķis varētu būt vērtēt personu ar CF fizisko aktivitāšu daudzuma izmaiņas dinamikā. Dalībnieku fizisko aktivitāšu pieredzē nozīmīgs ir veselības nolūks, vizuālais tēls, ieguvumi no FA, sajūtas FA laikā, prieks un zināšanas par fiziskajām aktivitātēm, kā arī personas fiziskā un sociālā vide. Interviju rezultāti sniedz iespēju nākotnē veidot fiziskās aktivitātes ietekmējošo faktoru identificēšanas un būtiskuma noteikšanas instrumentu personām ar CF ar mērķi pozitīvas fiziskās aktivitātes pieredze. Atslēgas vārdi: cistiskā fibroze, jaunieši, fiziskā aktivitāte, iemesli, veicinoši faktori, kavējoši faktori

Title: Physical activity in young people with cystic fibrosis living in Latvia. Objectives: To find out the amount of physical activity in young people with cystic fibrosis and research physical activity experience. Study Design: Concurrent nested mixed-method study Methods: In the quantitative part of the research self-assesment of habitual activity of 13 young people with cystic fibrosis living in Latvia was performed using the questionnaire “Habitual Activity Estimation Scalae” (HAES). Participants objective activity measurement was performed by using Maastrichts University developed accelerometer device MMOXX1. Data were analyzed and compared using descriptive and conclusive statistics. In the qualitative part of the research were performed individual semi-structured interviews with four participants about experience of physical activity. Data processing was performed using deductive content analysis. Results: Average time spent in total activity after HAES was 304,3 (+-125,9) min/day, after MOX was 220,3 (+-61,5) min/day. Average time spent sedentery after HAES was 594,2 (+-140,6) min/day, after MOX was 734,7 (+-68,2). Average amount of moderate PA after MOX was 62,1 (+-38,8) min/weekday and 59,1 (+-21,3) min/weekend day. Motives for physical activity in youth living with cystic fibrosis are health improvement, visual image, competences and social influence. Experience of physical activity is affected by health aspects, factors, personal aspects and environmental conditions. Conclusion: Habitual physical activity of young people with CF living in Latvia that were included in study is sufficient - twelve from thirteen participants reached WHO recommendations of moderate to vigorous PA minutes per week. HAES ir comfortable and useful questionnaire to assess physical activity of youth with cystic fibrosis in daily practice. Despite the fact that HAES showed higher results of PA compared with MOX, the main reason to use HAES could be to assess the changes in PA of persons with cystic fibrosis. Significant aspects of physical activity experience in children and young adults with cystic fibrosis are - improvement in health, visual image, benefits form PA, experience of feelings in time and after PA, pleasure and knowledge of physical activity, social and environmental aspects. Qualitative results give opportunity to develop instrument to identify and grade factors that affect PA in individuals with CF. Facilitation of positive physical activity experience would be the main target of instrument. Key words: cystic fibrosis, young people, physical activity, motives, facilitators, barriers