Mākslinieciskās ekspresijas pazīmju izpausmju specifika pacientiem ar demenci

Abstract

Anotācija

Maģistra darba “Mākslinieciskās ekspresijas pazīmju izpausmju specifika pacientiem ar demenci” pētījuma mērķis ir noskaidrot kāda ir mākslinieciskās ekspresijas pazīmju izpausmju specifika pacientiem ar demenci, izmantojot mākslinieciskās ekspresijas pakāpenisko līmeņu (MEPL) izvērtēšanas instrumentu. Pētījuma jautājumi: 1. Cik saskaņoti ir neatkarīgo ekspertu veiktie novērtējumi MEPL izvērtēšanas instrumenta pazīmēs un kritērijos? 2. Cik saskaņoti ir maģistrantes veiktie novērtējumi ar neatkarīgo ekspertu veiktajiem novērtējumiem MEPL izvērtēšanas instrumenta pazīmēs un kritērijos? 3. Kādas mākslinieciskās ekspresijas pakāpenisko līmeņu pazīmju izpausmes visbiežāk raksturīgas pacientiem ar demenci? 4. Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp MEPL metodes pazīmju izpausmju un kritēriju rādītājiem pacientiem ar demenci un praktiski veseliem cilvēkiem? Maģistra darba pētījums tika veikts trīs posmos. Sagatavošanas posms notika laika periodā no 2018. gada 26. septembra līdz 23. novembrim ar Rīgas Stradiņa universitātes Ētikas komitejas atļauju Nr. 6 – 3/7 (sk. 5. pielikumu) un dalībnieku informētu piekrišanu (sk. 2. pielikumu). Pētījumā piedalījās 30 dalībnieki vecumā no 65 – 80 gadiem, kuri aizpildīja MoCA– Monrealas kognitīvās izvērtēšanas testu (Monreal Cognitive Assessment) (sk. 3. pielikumu) un Demogrāfisko datu anketu (sk. 10. pielikumu). Pirmajā posmā neatkarīgas vērtētājas / ekspertes (terapeites, kuras pārzina MEPL) un maģistrante vienlaicīgi veica 6 nejaušinātu respondentu mākslas darbu izvērtēšanu, vērojot video / audio ierakstus un aizpildot MEPL izvērtēšanas instrumenta anketas novērtējumus. Pēc iegūto datu apkopojumiem tika pārbaudīta vērtētāju saskaņotība MEPL instrumenta anketas novērtējumos, izmantojot ekspertu vērtējumu sakritības varbūtības vidējos rādītājus (Joint probality of agreement). Pēc Kappa (Cohen’s kappa) koeficienta šiem pašiem dalībniekiem tika pārbaudīta maģistrantes un ekspertu saskaņotība veiktajos darbu novērtējumos MEPL izvērtēšanas instrumenta pazīmēs un kritērijos. Pētījuma rezultāti liecina, ka eksperti bija saskaņoti 28 MEPL pazīmju kritēriju vērtējumos un maģistrantei ar ekspertiem vērojama pietiekami laba saskaņotība. Otrajā pētījuma posmā tika noskaidrots, kuras mākslinieciskās ekspresijas pakāpenisko līmeņu pazīmju izpausmes visbiežāk raksturīgas pacientiem ar demenci, pārbaudītas atšķirības MEPL instrumenta pazīmju izpausmju kritērijos pacientiem ar demenci un praktiski veseliem cilvēkiem. Datu analīzei tika pielietota aprakstošās statistikas un slēdzienstatistikas metode (Manna Vitneja U tests, Mann – Whitney U test, U). Pētījuma rezultāti liecina, ka visbiežāk izpētes grupas (I) mākslas darbos uzrādīja desmit mākslinieciskās ekspresijas pazīmju kritērijus, taču statistiski nozīmīgas atšķirības kontroles grupas (K) un izpētes grupas (I) mākslinieciskās ekspresijas pazīmju izpausmēs konstatētas MEPL izvērtēšanas instrumenta 11 pazīmju 15 izpausmju kritēriju rādītājos.

The aim of the master’s thesis “The Specific Features of Indication of Artistic Expression Displays in Patients with Dementia” is to make out the specific features of indication of artistic expression displays in patients with dementia by using the assessment tool of the Expressive Therapies Continuum (ETC). Research questions: 1. How concordant are the independent experts with their assessments in displays and criteria within the ETC framework? 2. How concordant are the author’s observations with the assessments made by independent experts within the ETC framework? 3. Which features of gradual levels of indication of artistic expression displays are the most common in patients with dementia? 4. Is there a statistically significant difference between indication displays and criteria of the ETC method in patients with dementia and healthy individuals? Research of the master’s thesis was conducted in three stages. The preparation stage took place from 26 September 2018 to 23 November 2018 with the permit No 6–3/7 of Rīga Stradiņš University Research Ethics Committee (see appendix 5) and informed consent of the participants (see appendix 2). Involved in this study were 30 participants aged 65 to 80; they took the Monreal Cognitive Assessment test (see appendix 3) and a demographic data survey (see appendix 10). In collaboration with the psychologist of the senior residence “Dzintara melodija” a research group (I) was selected: respondents with diagnosed dementia (F00-F03) (n=15). The rest of the research participants were included in the control group (K): consisting of healthy respondents with no diagnosis of dementia. All of the respondents participated in 30 sessions based on the ETC instrument manual. Materials for data analysis consisted of 80 respondent artworks and 78 video/audio records of the sessions. During the first stage of research, independent assessors/experts (therapists familiar with the ETC) along with the author assessed the artworks of six randomized respondents by viewing the video/audio records and filling out the ETC assessment form. After data aggregation, the concordance of the assessors’ ETC instrument forms was checked by using the expert assessments’ joint probability of agreement. By using Cohen’s kappa coefficient, the same respondents’ result assessments performed by both the author and the experts were evaluated in correlation to the concordance of the ETC assessment instrument indications and criteria. The research results show concordance of the experts in 28 ETC indication criteria, and the author’s assessments show an adequate degree of objective concordance. The second research stage clarified the most frequent gradual level display indications of artistic expression in patients with dementia, and compared the differences in indication displays of the ETC instrument in patients with dementia and healthy individuals. Data analysis used the descriptive and conclusive statistical method (Mann – Whitney U test, U).