Apzinātībā balstīta deju un kustību terapija baiļu un izvairīšanās pārliecību mazināšanai pacientiem ar hroniskām muskuloskeletālām sāpem

Abstract

Pacienti ar hroniskām muskuloskeletālām sāpēm (HMSS) bieži demonstrē baiļu un izvairīšanās pārliecības, kā dēļ notiek sāpju hronizācijas process. Apzinātībā balstītās pieejas un DKT ir pierādījušas efektivitāti darbā ar HMSS. Ir izveidota apzinātībā balstīta deju un kustību terapijas (ABDKT) intervence pacientiem ar hroniskām sāpēm, lai ietekmētu tos psihoemocionālos faktorus, kas veicina sāpju hronizāciju. Šī pētījuma mērķis ir: izpētīt, vai apzinātībā balstītā īstermiņa DKT intervence samazina baiļu un izvairīšanās rādītājus un palielina ķermeņa apzinātības rādītājus pacientiem ar HMSS. Pētījuma jautājumi ir: (1) vai pastāv statistiski nozīmīgas izmaiņas baiļu un izvairīšanās pārliecību un ķermeņa apzinātības rādītājos pēc lietotās īstermiņa ABDKT intervences grupā pacientiem ar HMSS?; (2) vai pastāv korelācija starp baiļu un izvairīšanās pārliecību un ķermeņa apzinātības rādītājiem?; (3) vai pastāv klīniski nozīmīgas izmaiņas baiļu un izvairīšanās pārliecību un ķermeņa apzinātības rādītājos atsevišķu indivīdu līmenī pēc lietotās īstermiņa ABDKT intervences grupā pacientiem ar HMSS? Saskaņā ar iekļaušanas un neiekļaušanas kritērijiem tika atlasīti 33 dalībnieki, kuru vidējais vecums ir 41,1 gads, no tiem 31 sieviete un 2 vīrieši, ar dažādu veidu muskuloskeletālām sāpēm un vismaz 1 balli vismaz vienā no mFABQ apakšskalām. Dalībnieki nejaušināti tika sadalīti izpētes (n=16) un kontroles (n=17) grupā. Izpētes grupai tika piedāvātas 10 DKT sesijas 2 reizes nedēļā 5 nedēļu laika posmā. Pirms un pēc intervences mērījumiem tika izmantota modificētā Pacientu uzskatu un izvairīšanās uzvedības aptauja (mFABQ, Waddell et al., 1993) un Daudzdimensionālā ķermeņa apzinātības aptauja (MAIA-2, Mehling, 2018). Pētījuma rezultāti atklāja statistiski nozīmīgas izmaiņas ķermeņa apzinātības rādītājos izpētes grupā salīdzinājumā ar kontroles grupu, taču netika konstatētas statistiski nozīmīgas izmaiņas baiļu un izvairīšanās pārliecību rādītājos starp grupām, tāpat arī netika konstatētas statistiski nozīmīgas izmaiņas starp izpētes un kontroles grupas mērījumiem pirms un pēc intervences. Tika novērota ļoti vāja negatīva korelācija starp ķermeņa apzinātības kopējiem rādītājiem un mFABQ rādītāju Fizisko aktivitāšu un Darba apakšskalu rādītājiem izpētes grupā, ļoti vāja pozitīva korelācija starp ķermeņa apzinātības un Fizisko aktivitāšu apakšskalu kontroles grupā, vāja pozitīva korelācija starp ķermeņa apzinātības un Darba apakšskalas rādītājiem kontroles grupā. Klīniski nozīmīgas izmaiņas vismaz vienā mFABQ vai MAIA-2 apakšskalā tika novērotas 50% izpētes grupas dalībnieku. Rezultāti apliecina, ka īslaicīga ABDKT terapija var palielināt ķermeņa apzinātību pacientiem ar HMSS, bet ir nepieciešami papildu pētījumi, lai izpētītu tās efektivitāti baiļu un izvairīšanās pārliecību mazināšanai. Iegūtie rezultāti varētu noderēt HMSS pacientu rehabilitācijā, jo ABDKT principu izmantošana varētu dot papildu atbalstu, lai šie pacienti sasniegtu funkcionālu atveseļošanos.

Patients with chronic musculoskeletal pain (CMP) often demonstrate fear-avoidance beliefs that negatively affect the process of pain chronization. Mindfulness-based approaches and Dance Movement Therapy have demonstrated effectiveness in working with CMP patients. Mindfulness-Based Dance Movement Therapy (MBDMT) intervention in patients with chronic pain has been developed to affect the psycho-emotional factors that contribute to the chronization of pain. The objectives of this study are to identify: (1) whether there are statistically significant changes in fear-avoidance beliefs and body awareness scores after the short-term MBDMT intervention group in patients with chronic musculoskeletal pain; (2) if there is a correlation between the scores of body awareness and fear-avoidance beliefs; (3) whether there are clinically significant changes of the fear-avoidance beliefs and body awareness after the short-term ABDKT in the intervention group. According to the inclusion/exclusion criteria, 33 participants were selected (average age - 41.1 years), 31 women and 2 men, with different types of musculoskeletal pain and at least 1 point in at least one of the mFABQ sub-scales, which were randomized into the MBDMT (n=16) and a waiting list control group (n=17). The MBDMT group was offered 10 MBDMT sessions twice a week, for a 5-week period. Fear-avoidance beliefs and body awareness were measured by the modified fear-avoidance Beliefs Questionnaire (mFABQ, Waddell et al., 1993) and Multidimensional Asessment of Interoseptive Awareness, Version2 (MAIA-2, Mehling, 2018) at baseline, before the group allocation, and after the intervention. The research results identified statistically significant changes in body awareness scores in favor of the MBDMT group and no statistically significant changes in fear-avoidance beliefs between the groups, as well as no statistically significant changes between the pre- and post-intervention data of the MBDMT and control group. A very weak negative correlation between body awareness total scores and physical activities and work subscales’ scores was observed in MBDMT group scores; a very weak positive correlation between body awareness and physical activity sub-scale and a weak positive correlation between body awareness and work sub-scale for the control group scores was observed. Clinically significant changes at least in one mFABQ or MAIA-2 subscales were observed in 50% of the MBDMT group. The results suggest that MBDMT can be an effective short-time intervention for increasing body awareness in patients with chronic musculoskeletal pain, but additional research is needed to explore its efficacy on fear-avoidance reduction in this patient group. The results of this study could be useful in the rehabilitation of CMP patients with fear-avoidance beliefs since the use of the MBDMT principles could provide additional support for these patients to achieve functional recovery.