Pasaulē praktizējošu speciālistu un Latvijā praktizējošu mākslas terapeitu pieredze darbā ar fototerapiju

Abstract

Pētījuma mērķis: izpētīt speciālistu pieredzi darbā ar fototerapiju dažādās valstīs un mākslas terapeitu pieredzi darbā ar fototerapiju Latvijā un izpētīt, kā fototerapijā radītos artefaktus ir iespējams izmantot pētniecībā kā vizuālo metodi. Pētījums tika veikts trīs posmos, pielietojot jaukta pētījuma dizainu. Pirms pētījuma uzsākšanas notika pētījuma sagatavošanās posms, kura ietvaros tika organizēta Dr. med., prof. Aleksandra Kopitina vadīta fototerapijas izglītības programma Latvijas mākslas terapeitiem. Pirmajā pētījuma posmā tika rastas atbildes uz diviem pētījuma jautājumiem: 1) kāda ir dažādās valstīs praktizējošu speciālistu pieredze darbā ar fototerapiju; 2) kāds ir dažādās valstīs praktizējošu speciālistu viedoklis par fototerapijas izmantošanu terapijā. Lai noskaidrotu atbildi uz pirmo jautājumu, tika veikta fototerapijā praktizējošu speciālistu elektroniska aptauja, kurā piedalījās 13 pētījuma dalībnieki, datu analīzē tika izmantota aprakstošā statistika. Lai uzzinātu atbildi uz otro jautājumu, minētie 13 respondenti tika uzaicināti uz padziļinātu interviju Skype (n=3), datu analīzei tika izmantota tematiskā analīze. Pētījuma otrajā posmā tika iegūta atbilde uz pētījuma jautājumu, kāda ir Latvijas mākslas terapeitu pieredze darbā ar fototerapiju pēc fototerapijas izglītības programmas apguves. Tika rīkota fokusgrupas intervija ar Latvijā praktizējošiem mākslas terapeitiem, kuri ir apguvuši fototerapijas izglītības programmu (n=4), kā arī tika analizētas fototerapijas izvērtēšanas formas. Pētījuma trešajā posmā tika rasta atbilde uz pētījuma jautājumu, kāds ir speciālistu viedoklis par to, kā fototerapijā iegūtos artefaktus var izmantot pētniecībā kā vizuālās metodes. Šis jautājums tika pārrunāts iepriekš minētajās Skype intervijās (n=3), kā arī fokusgrupas intervijā (n=4). Tika noskaidrota informācija par fototerapijas laikā radīto artefaktu izmantošanas iespējām pētniecībā. Iegūtie dati otrajā un trešajā pētījuma posmā tika analizēti ar tematisko analīzi. Pētījuma rezultāti liecina par to, ka fototerapija ir vērtīga un moderna metode, ko izmanto dažādās vidēs, specialitātēs un teorētiskajās pieejās. Fototerapija ir elastīga metode, kuru katrs tās izmantotājs var to pielāgot savai pieejai un specialitātei. Fototerapijā veidojas triangulāras attiecības. Fotogrāfijas ir vizuālas formas dati, kas varētu veicināt plašāku vizuālo metožu pielietošanu pētniecībā.

This study aims to explore the experience of specialists in working with phototherapy in different countries and the experience of art therapists in working with phototherapy in Latvia and explore how artifacts generated in phototherapy sessions can be used in research as a visual method. The study was conducted in three phases, using the design of a mixed study. Before the launch of the study, a preparatory phase of the study was organized in the framework of which a phototherapy education program led by Prof. Alexander Kopytin for Latvian art therapists was organized. In the first phase of the study, two questions were answered: 1) what is the experience of practitioners in different countries in working with phototherapy, 2) what are the in-depth views of practitioners in different countries on the use of phototherapy. To answer the first question, an electronic survey was sent to phototherapy practitioners, completed by 13 participants, using descriptive statistics in the data analysis. To answer the second question, these 13 respondents were invited to an in-depth interview via Skype (n = 3), a thematic analysis was used for data analysis. In the second phase of the study, an answer was found to the question: what is the experience of Latvian art therapists in working with phototherapy after learning the phototherapy educational program. A focus group interview was conducted with art therapists practicing in Latvia who have acquired the phototherapy education program (n = 4), as well as analysis of the forms of assessment of phototherapy. In the third phase of the study, an answer was found to the question: What is the expert view on how artifacts from phototherapy sessions can be used in research as visual methods? This issue was raised in the above mentioned Skype interviews (n = 3) as well as in the focus group interview (n = 4). Information on the feasibility of using artifacts from phototherapy sessions in research was identified. The data obtained during the second and third phases of the study were analysed by thematic analysis. The results of the study show that phototherapy is a valuable and modern method used in a variety of environments, specialties, and theoretical approaches. Phototherapy is a flexible method, each specialist adapting it to its own approach and specialty. A triangular relationship is developed in phototherapy. Photographs are visual data that could contribute to the wider use of visual techniques in research.