Vizuāli plastisko mākslas terapeitu vērtējums par izvērtēšanas instrumentu lietojumu praksē

Abstract

Vizuāli plastiskie mākslas terapeiti (turpmāk – VPMT) izmanto uz mākslu balstītos izvērtēšanas instrumentus (turpmāk – UMBII), kuri atrodas adaptācijas sākuma posmā (Betts, 2006, Štrausa, 2020). Līdz šim Latvijā ir norisinājies adaptācijas pirmais posms septiņiem UMBII un ir veikti deviņi pētījumi un viens sistemātiskais pārskats (Strazdiņa, 2016, Štrausa, 2020), taču trūkst datu par UMBII praktisko lietojumu un profesionāļu vērtējumu par tiem. Pētījums mērķis bija noskaidrot VPMT viedokli par UMBII un pieredzi to lietošanā, kā arī izstrādāt priekšlikumus UMBII uzlabošanai. Tika izvirzīti pieci pētījuma jautājumi: kādus UMBII profesionāļi pielieto savā praksē? Kā VPMT ievēro UMBII autoru noteiktos standartus? Kāds ir VPMT viedoklis par UMBII, to trūkumiem un ierobežojumiem? Kādas ir galvenās problēmas ar UMBII pielietojumu, un kāds ir to skaidrojums? Kādi ir ekspertu piedāvātie risinājumi UMBII attīstībai? Pētījumam tika izvēlēts paralēlais, secīgais, jauktais pētījuma dizains, kas norisinājās divos posmos, iekļaujot gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās datu ieguves, analīzes un apstrādes metodes. Pētījuma pirmais posms sastāvēja no diviem apakšposmiem, kur pirmajā apakšposmā tika veiktas telefonintervijas (piedalījās 13 VPMT), bet otrajā – anketēšana, iekļaujot gan kvantitatīvo, gan kvalitatīvo daļu (piedalījās 12 VPMT). Pēc tam noritēja piecu mērķtiecīgi atlasītu ekspertu panelis pēc Delfi metodes, kuru uzdevums bija sniegt rakstiskas atbildes uz četriem jautājumiem. Iegūtie rezultāti parāda, ka VPMT ir nepilnīgas zināšanas par UMBII, bieži netiek ievēroti autoru noteiktie lietošanas standarti, profesionāles modificē UMBII un neseko līdzi jaunākajiem pētījumiem un pietiekami neizprot psihometriskos rādītājus. UMBII ir izstrādes stadijā, un tie būtu jālieto kopā ar papildus izvērtēšanas metodēm. Pētījuma rezultāti ir praktiski izmantojami diskusijai par UMBII turpmāko izmantošanu un kopīgu vadlīniju izstrādei par UMBII konsekventu lietošanu.

Visual plastic arts therapists (AT) use art-based assessment tools (ABAT) from the early stage of adaptation (Betts, 2006, Štrausa, 2020). Until now, the first phase of adaptation for seven ABAT has taken place in Latvia and nine studies and one systematic review have been carried out (Strazdiņa, 2016, Štrausa, 2020), but there is a lack of data on the practical uses of ABAT and the assessment of professionals on them. This study aims to clarify AT's views on ABAT and experience in their use, as well as to develop proposals to improve ABAT. Five questions were raised: what are the professionals applying to their practice? How does AT follow the standards set by ABAT authors? What is AT's opinion on ABAT, its flaws, and limitations? What are the main problems with the use of ABAT and what is their explanation? What are the solutions proposed by experts for the development of ABAT? The study selected the parallel, sequential, mixed design of the study, which was done in two phases, including both qualitative and quantitative methods of data extraction, analysis, and processing. The first phase of the study consisted of two sub-programs where telephone interviews were conducted in the first sub-program (13 AT participated) and the second was a questionnaire, including both quantitative and qualitative parts (12 AT participated). A panel of five targeted experts following the Delphi method took place, tasked with providing written answers to four questions. The results showed that AT has limited knowledge of ABAT, they often fail to meet the standards of use prescribed by the authors, they modify ABAT and do not follow up with the latest studies, and does not sufficiently understand psychometric indicators. ABAT is in the development phase and should be used together with additional evaluation methods. The results of the study are practical for the discussion on the future use of ABAT and for the development of common guidelines on the consistent use of ABAT.