Title: Uzvedība sociālajos medijos, uzticēšanās masu medijiem un uzvedības un uzticēšanās prognostiskie faktori
Other Titles: Behavior in social media, trust in mass media and prognostic factors of behavior and trust
Authors: Kristīne Mārtinsone
Sergejs Kruks
Laura Rudzīte
Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte
Faculty of Public Health and Social Welfare
Keywords: Masu mediji;sociāli demogrāfiskie rādītāji;sociālie mediji;uzticēšanās masu medijiem;uzvedība sociālajos medijos;Behavior in social media;mass media;social media;socio-demographic indicators;trust in mass media
Issue Date: 2021
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai uzvedības sociālajos medijos un uzticēšanās masu medijiem rādītājos pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp dažādām sociāli demogrāfiskām grupām (dzimums, vecums, izglītības līmenis, nodarbinātības statuss, uzturēšanās reģions) un kādi faktori prognozē uzvedību sociālajos medijos un uzticēšanos masu medijiem Latvijas populācijā. Pētījuma ietvaros tika izmantoti sekundārie dati (SKDS pētījumu centrs, 2014). Pirms pētījuma, sagatavošanas posma ietvaros, pamatojoties uz sekundārajiem datiem, tika izveidots psihometriski pamatots instruments (skalas). Šīs skalas tika izmantotas pētījuma posmā. Reprezentatīvā viedokļa aptaujā, proti, tiešajās intervijās respondentu dzīvesvietā, piedalījās 1003 dalībnieki (477 vīrieši; 526 sievietes) vecumā no 18 līdz 74 gadiem (M = 44,64; SD = 15,94) . Tika secināts, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp vecuma grupām: 18 – 24 un 25 – 34 (MD = 0,70, p < 0,05), 18 – 24 un 35 – 44 (MD = 0,82, p < 0,05), 18 – 24 un 45 – 54 (MD = 1,32, p < 0,01), 18 – 24 un 55 – 74 (MD = 1,75, p < 0,01), 25 – 34 un 55 – 74 (MD = 1,04, p < 0,01), 35 – 44 un 55 – 74 (MD = 0,92, p < 0,01), arī starp izglītības līmeņa grupām: vidējā, vidējā profesionālā un augstākā izglītība (MD = 0,45, p < 0,05), kā arī starp reģioniem Rīga un Kurzeme (MD = - 0,97, p < 0,05) skalā “Uzvedība sociālajos medijos”. Tika secināts, ka pastāv arī statistiski nozīmīgas atšķirības starp dzimuma grupām (U = 114844, p < 0,05) un izglītības līmeņa grupām ar pamatizglītību un augstāko izglītību (MD = 0,58, p < 0,05) skalā “Uzticēšanās masu medijiem”. Uzvedību sociālajos medijos prognozēja vecuma grupas 18 – 24 gadi (β = 0,12, p = 0,01), 45 – 54 gadi (β = - 0,12, p = 0,01) un 55 – 74 gadi (β = - 0,17, p = 0,00), kā arī grupas ar piederību Kurzemes (β = 0,15, p = 0,00) un Zemgales (β = 0,10, p = 0,01) reģioniem. Uzticēšanos masu medijiem prognozēja izglītības līmeņa grupas pamatizglītība (β = 0,11, p = 0,00), vidējā un vidējā profesionālo izglītība (β = 0,08, p = 0,03) un dzimuma grupa sievietes (β = 0,09, p = 0,01).
The aim of this study was to find out whether there are statistically significant differences in behavior in social media and trust in mass media among different socio-demographic groups (gender, age, education level, employment status, region) and what the indicators for behavior in social media and the indicators for trust in mass media are. Secondary data were used in this study (SKDS research center, 2014). Before the research, there was a preparatory phase, during which a psychometrically justified instrument was prepared (scales) based on secondary data. The developed scales were used in the study phase. The nationally representative sample, which was collected by conducting direct interviews at the participants residences, consisted of 1003 participants (477 men; 526 women) between ages 18 to 74 years (M = 44.64; SD = 15.94). It was concluded that there are statistically significant differences between the age groups 18 – 24 and 25 – 34 (MD = .70, p < .05), 18 – 24 and 35 – 44 (MD = .82, p < .05), 18 – 24 and 45 – 54 (MD = 1.32, p < .01), 18 – 24 and 55 – 74 (MD = 1.75, p < .01), 25 – 34 and 55 – 74 (MD = .04, p < .01), 35 – 44 and 55 – 74 (MD = .92, p < .01), also between education levels - secondary, secondary professional education and higher education (MD = .45, p < .05), as well as between statistical regions Riga and Kurzeme (MD = - .97, p < .05) in the scale “Behavior in social media”. There also were statistically significant differences between gender groups (U = 114844, p < .05) and between education levels - basic education and higher education (MD = .58, p < .05) in the scale “Trust in mass media”. Behavior in social media was predicted by age groups 18 - 24 years (β = .12, p = .01), 45 - 54 years (β = - .12, p = .01) and 55 - 74 years (β = - .17, p = .00), as well as belonging to Kurzeme (β = .15, p = .00) and Zemgale (β = .10, p = .01) regions. Trust in mass media was predicted by education levels basic education (β = .11, p = .00) and secondary, secondary professional education (β = .08, p = .03) and gender group female (β = .09, p = .01).
Description: Veselības psiholoģija
Health psychology
Psiholoģija
Psychology
Appears in Collections:Maģistra darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.