Datorizētas personības novērtēšanas sistēmas ticamības skalu kriteriālā validitāte attiecībā uz tendenci sniegt sociāli vēlamas atbildes.

Abstract

Pētījuma mērķis ir pārbaudīt Datorizētas personības novērtēšanas sistēmas (DPNS) ticamības skalu kriteriālo validitāti attiecībā pret tendenci sniegt sociāli vēlamas atbildes, kā arī pārbaudīt atbilžu izvēlēšanās laika (AIL) rādītāju atšķirības atkarībā no respondentiem sniegtajām instrukcijām. Darba gaitā tika izvirzīti astoņi pētījuma jautājumi ar mērķi noskaidrot, kuras no DPNS ticamības skalām (“Sociāli vēlamo atbilžu indekss – SV”, “Ideālā sabiedrības locekļa tēla rādīšanas indekss – SV1”, “Psiholoģiski stipra un neatkarīga cilvēka tēla rādīšanas indekss – SV2” un “Melu skala – M”) ir jūtīgas pret tendenci sniegt sociāli vēlamas atbildes, cik lielai respondentu daļai A un B instrukcijas, kā arī A un C instrukcijas gadījumā katrā no ticamības skalām T balles ir zem apakšējās kritiskās robežas un virs attiecīgās skalas augšējās kritiskās robežas, vai B instrukcijas gadījumā SV1 skalas vidējie T baļļu rādītāji ir statistiski nozīmīgi augstāki salīdzinājumā ar SV2 skalas vidējiem T baļļu rādītājiem, vai C instrukcijas gadījumā SV2 skalas vidējie T baļļu rādītāji ir statistiski nozīmīgi augstāki salīdzinājumā ar SV1 skalas vidējiem T baļļu rādītājiem, un vai atbilžu sniegšanas laika rādītāji ticamības skalās ir atkarīgi no testa pildīšanas A/B un A/C instrukcijām. Pētījumā tika izmantots iekšgrupas eksperimentālais pētījuma dizains. Respondentiem tika lūgts izpildīt testu divas reizes (otro reizi tests tika pildīts nākamajā dienā), saņemot divas dažādas instrukcijas. Ievērojot nejaušības principu, daļa no respondentiem saņēma B vai C instrukciju, un tad tika izvēlēta A vai B/C instrukcija (attiecīgi kurā instrukcija tika izvēlēta sākotnēji). Pētījumā piedalījās 40 latviski runājoši respondenti – A/B grupā 20 cilvēki (14 sievietes un 6 vīrieši) vecumā no 23 līdz 60 gadiem (M = 34, SD = 10,22), un A/C grupā 20 cilvēki (8 vīrieši un 12 sievietes) vecumā no 19 līdz 55 gadiem (M = 31,90, SD = 11,30). Stjūdenta pāru t-testa rezultāti liecina par to, ka A/B gadījumā SV (t = -6,73, p < 0,001), SV1 (t = -4,67, p < 0,01), SV2 (t = -5,41, p < 0,001) un M (t = -4,03, p < 0,01) kā arī A/C gadījumā SV (t = -3,38, p < 0,001), SV2 (t = -4,17, p < 0,001) un M (t = -1,92, p < 0,05) pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp vidējiem aritmētiskiem T baļļu rādītājiem. C instrukcijas grupā SV2 skalas T baļļu rādītāji ir statistiski nozīmīgi augstāki salīdzinājumā ar SV1 (t = 1,95, p < 0,05). Nevienā no minētajām skalām netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības atbilžu reakcijas laikā vidējos rādītājos, atkarībā no A/B un A/C instrukcijām. SV, SV1 un SV2 skalās A/B instrukcijas rezultāti no 60% līdz 80%, un A/C instrukcijas rezultāti no 65% līdz 70% gadījumos bija virs augšējās kritiskās robežas salīdzinājumā ar godīgi sniegtajām atbildēm.

The aim of the study is to explore the critical validity of the Computerized Personality Assessment System (CPAS) validity scales of the tendency to provide socially desirable responses, as well as to examine the difference in response time (RT) between the varied experiment instructions. In the course of the study, eight research questions were designed/created with the aim to find out which of the CPAS validity scales (“Social Desirability Responding Index – SV”, Ideal Social Member Index – SV1”, “Psychologically Strong And Independent Human Index – SV2, and “Lie Scale – M”) are sensitive to the tendency to simulate socially desirable responses in respondents in the case of A and B, as well as instructions A and C, in each validity scales T-scores are below the lower critical limit and above the upper critical limit; if in the case of instruction B, the mean of T-scores of the SV1 scale are statistically significantly higher than the mean T-scores of the SV2 scale; if in case of instruction C, the mean T-scores of the SV2 scale are statistically significantly higher than the mean T-scores of the SV1 scale; and if A/B and A/C instructions depend on the response times in the validity scales. The intragroup experimental study design was implemented in the study. Respondents had to follow different instructions and were asked to complete the test twice; the second time the test was completed the next day. Following a random approach, some respondents completed instruction B or C, and the instruction A or B/C was chosen respectively based on which instruction was initially selected. 40 Latvian speakers participated in the study – A/B group 20 respondents (14 women and 6 men) aged 23 to 60 years (M = 34, SD = 10.22), and A/C group 20 respondents (12 women and 8 men) aged 19 to 55 years (M = 31.90, SD = 11.30). The result of the Student’s Paired T-test showed that in A/B instruction group SV (t = - 6.73, p < 0.001), SV1 (t = -4.67, p < 0.01), SV2 (t = -5.41, p < 0.001) and M (t = -4.03, p < 0.01) as well as in the A/C instruction group SV (t = -3.38, p < 0.001), SV2 (t = -4,17, p < 0.001) and M (t = -1.92, p < 0.05) there are statistically significant differences between the arithmetic mean values of T-scores. In the C instruction group, the mean of T-scores of the SV2 scale are statistically significantly higher compared to SV1 (t = 1.95, p < 0.05). There was no significant difference in response time between the mean of A/B and A/C T-scores. On the SV, SV1, and SV2 A/B instruction group, T-scores ranged from 60% to 80%, and A/C instruction group T-scores were 65% to 70% and they were above the upper critical limit compared to the honest responses.