Saistība starp Datorizētās personības novērtēšanas sistēmas rekcijas un lēmumu pieņemšanas laika rādītājiem un depresijas simptomu, domām par pašnāvību skalu rādītājiem.

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Saistība starp Datorizētās personības novērtēšanas sistēmas (DPNS) rekcijas un lēmumu pieņemšanas laika, spiediena spēka rādītājiem un depresijas simptomu skalas, domām pa pašnāvību skalas rādītājiem “ Darba mērķis ir pārbaudīt DPNS iekļaujot reakcijas laika un spiediena spēka mērītājus vai ir saistība ar depresijas simptomiem un domām par pašnāvību. Depresijas simptomi un domas par pašnāvību izpratne šī darba ietvaros balstās uz DSM-5 (296.21 – 296.23), SSK – 10 (F32.0-F32.2) klasifikatoriem, kā arī uz Latvijas klīniskā personības testa (LKPT) izstrādātajiem raksturojumiem. Pētījumā piedalījās 100 dalībnieki vecumā no 19 līdz 63 gadiem (M=39,19, SD=11,21) 40(40 %) sievietes, 60 (60 %) vīrieši. Klīnisko grupu veidoja 49 pacienti, kas brīvprātīgi piedalījās pētījumam, vecumā no 19 līdz 63 gadiem (M=26.7, SD=3.5), 15(30%) sievietes un 34(69%) vīrieši. Neklīnisko grupu veidoja dalībnieki bez psihiska rakstura saslimšanām, kopumā ar dzīvi apmierināti latviski runājošie ar ne mazāku kā vidējo izglītības līmeni, kopā 51 dalībnieks vecumā no 23 līdz 61 gadiem (M=38,78, SD=9,7), 25 (49%) sievietes un 26 (51%) vīrieši. Datu iegūšanai tika izmantota Datorizēta personības novērtēšanas sistēma (DPNS) , kā pamatā ir Latvijas Klīniskais Personības Tests (LKPT ;Perepjolkina, V., Koļesņikova, J., Mārtinsone, K., Stepens A, 2020) , papildus iekļaujot reakcijas laika (RL) un spiediena spēka(SS) mērījumus. Apkopojot pētījuma rezultātus tika konstatēta saistība starp depresijas simptomiem un domām par pašnāvību ar reakcijas laiku un spiediena spēku. Augstāki reakcijas laika rādītāji un zemāki spiediena spēka rādītāji novērojami klīniskajai grupai saistībā ar domām par pašnāvību, kas sakrīt ar teorijām par dažādu psihiska rakstura slimībām ietekmi uz pašnāvības riskiem. Mazāk izteikta, tomēr vēra ņemama saistība starp depresijas simptomiem un reakcijas laika, spiediena spēka rādītājiem tika uzrādītas neklīniskajai grupai. Attīstot pētījuma gūtās atziņas nākotnes perspektīvā būtu nepieciešams veikt atkārtotu pētījumu ņemot vērā šī pētījuma ierobežojumus.

The subject of the Master's thesis is “The relationship between the Computer Assessment System (DPNS) reaction and decision-making time, pressure force indicators and depression symptom scales, suicidal ideation”. The goal of the job is to test DPNS by including response time and pressure force meters or being associated with depression symptoms and thoughts about self-harm. Depression symptoms and suicidal awareness are based on DSM-5 (296.21 – 296.23), SSK – 10 (F32 .0-F32 .2) classifiers, on which the characteristics of the Latvian clinical personality test (LKPT) are also based. The study involved 100 participants aged 19 to 63 (M = 39,19, SD = 11,21) 40 (40%) female, 60 (60%) male. The clinical group was composed of 49 patients who participated voluntarily in the study, aged 19 to 63 years (M = 26.7, SD = 3.5), 15 (30%) women and 34 (69%) men. The non-clinical group was composed of participants without mental illness, generally satisfied with their level of life, Latvian speaking with at least high school level of education, with a total of 51 participants aged 23 to 61 (M = 38.78, SD = 9.7), 25 (49%) women and 26 (51%) men. Data acquisition was based on the Computer Personality Assessment System (DPNS), based on the Latvian Clinical Personality Tests (LKPT; Perepjolkina V., Koļesnikova J., Mārtinsone K., Stepens A.), including in addition measurements of reaction time and pressure force. Pooling the results of the study, a relationship was found between depression symptoms and suicidal thoughts with response time and pressure force. Higher response time rates and lower pressure force rates are observed in the clinical group in relation to suicidal thoughts, which are consistent with theories about the effects of various mental diseases on the risks of suicide. A less pronounced but significant relationship between depression symptoms and response time, pressure strength indicators were reported for the non-clinical group. In developing the lessons of the study in the future perspective, it would be necessary to carry out a re-study taking into account the limitations of this study.