Personības iezīmju saistības ar slimības noliegumu no alkohola atkarīgajiem pacientiem.

Abstract

Maģistra darba “Personības iezīmju saistības ar slimības noliegumu no alkohola atkarīgajiem pacientiem” mērķis ir izpētīt, kādas personības iezīmes prognozē nolieguma rādītājus no psihoaktīvām vielām atkarīgajiem pacientiem. Pētījumā tika izmantoti Minesotas programmas atkarīgo pacientu dati, kas tika ievākti Žannas Grundānes (Grundāne, 2017) un Vitas Dreimanes (Dreimane, 2018) maģistru darbu ietvaros. Datu analīzē iekļauti 78 (N = 78) respondenti ar diagnozi F10.2 (SSK-10), no tiem 47 (60,3%) vīrieši un 31 (39,7%) sieviete, vecumā no 19 līdz 62 gadiem. Respondentu vidējais vecums ir 37 gadi (M = 37,92, SD = 10,09). Pirmreizēji tika ārstēti 68 (87,2%) un atkārtoti 10 (12,8%) respondenti. Visi dati ir kodēti un apstrādāšana notika bez personu identifikācijas, kas nodrošina personu konfidencialitāti. Pētījumā tika izmantota demogrāfisko datu aptauja, Psihosociālās reakcijas uz veselības pasliktināšanos un fizisku nespēju aptauja (Reactions to impairment and disability inventory, RIDI) (Livneh & Antonak, 1991), Latvijas Klīniskais personības tests (LKPT) (Perepjolkina, Koļesņikova, Mārtinsone, & Stepens, 2020). Šī pētījuma rezultāti liecina, ka no psihoaktīvām vielām atkarīgo pacientu personības iezīmes – emocionalitāte (p = 0,013, rs = 0,281), uztveres dīvainības (p = 0,016, rs = 0,273) un izvairīšanās no tuvām attiecībām (p = 0,026, rs = -0,252, korelācija ir negatīva) statistiski nozīmīgi saistīti ar slimības noliegumu. Savukārt, personības iezīmes – emocionalitāte (β = 0,33, Beta = 0,22, p < 0,05, ∆R² = 4) un uztveres dīvainības (β = 0,45, Beta = 0,33, p < 0,05, ∆R² = 13) prognozē slimības noliegumu no psihoaktīvām vielām atkarīgajiem pacientiem. Tomēr šī pētījuma respondentu ārstēšanas epizodes (rs = 0,06, p = 0,654), vecums (rs = 0,21, p = 0,066) un dzimums (rs = 0,19, p = 0,097) nav statistiski nozīmīgi saistīti ar to slimības noliegumu. Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka neapdomības, nesavaldības, emocionālās labilitātes, neuzticēšanās, pedantisma un perfekcionisma personības iezīmju rādītāji ir vairāk izteiktāki sieviešu nekā vīriešu grupā. Maģistra darba pētījuma rezultāti dod plašāku priekšstatu par pacientu personības iezīmēm saistībā ar noliegumu, un, ņemot vērā dzimuma atšķirības, ļauj prognozēt, kādas un cik lielā mēra atkarīgo pacientu personības iezīmes prognozē nolieguma radītājus.

The aim of the master's thesis “Relationships between personality traits and denial of the disease among patients with alcohol use disorders” is to investigate which personality traits predict certain denial rates in patients with substance abuse. This study used patient data from Minnesota treatment program, which was collected as a part of the master's theses of Žanna Grundāne (Grundāne, 2017) and Vita Dreimane (2018). The data analysis included 78 (N = 78) respondents with a diagnosis of F10.2 (SSK-10), of which 47 (60.3%) were men and 31 (39.7%) were women, aged 19 to 62 years. The average age of the respondents was 37 years (M = 37.92, SD = 10.09). 68 (87.2%) respondents were treated for the first time and 10 (12.8%) respondents had repeated treatment. All data was encrypted and processed without personal identification, which ensures the confidentiality of individuals. The study used a survey of demographic data, Reactions to impairment and disability inventory (RIDI) (Livneh & Antonak, 1991) and Latvian Clinical Personality Test (LKPT) (Perepjolkina, Koļesņikova, Mārtinsone, & Stepens, 2020). The results of this study show that personality traits of patients with substance abuse, such as emotionality (p = 0,013, rs = 0,281), abnormal perception (p = 0,016, rs = 0,273) and avoidance of close relationships (p = 0,026, rs = -0,252, the correlation is negative) are statistically significantly associated with denial of disease. It was also discovered that emotionality (β = 0,33, Beta = 0,22, p < 0,05, ∆R² = 4) and abnormal perception (β = 0,45, Beta = 0,33, p < 0,05, ∆R² = 13) predicts denial of disease in patients addicted to psychoactive substances. On the other hand, the rate of treatment episodes (rs = 0,06, p = 0,654), age (rs = 0,21, p = 0,066) and gender (rs = 0,19, p = 0,097) of patients with substance abuse are not statistically significantly correlated to the denial of their condition. The results of this study show that personality traits such as recklessness, uncontrollability, emotional lability, mistrust, pedantry and perfectionism are more pronounced amongst female than in male patients. The results of this master’s thesis research have provided a broader picture of patients' personality traits in relation to denial. Whilst taking into account gender differences, this study allows to predict personality traits of substance abusers and how these personality traits indicate certain levels of denial.