Covid-19: Dezinformācijas vēstījumu uztvere un ietekme uz slimības draudu uztveri.

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Covid-19: Dezinformācijas vēstījumu uztvere un ietekme uz slimības draudu uztveri”. Tā izvēlēta, balstoties uz koronavīrusa izraisītās Covid-19 saslimšanas pandēmijas izraisīto krīzes situāciju pasaulē un Latvijā. Kā norāda vairāku valstu un organizāciju līderi, dezinformācija ir globāla problēma, jo tā strauji izplatās, un tā var būtiski pastiprināt pandēmijas negatīvo ietekmi gan uz ekonomiku, gan sabiedrības veselību. Maģistra darba pētījuma mērķis ir noteikt, kā dezinformācijas uztvere ietekmē slimības draudu uztveri, un izpētīt dezinformācijas izplatīšanās iemeslus sociālajā medijā Facebook, izvērtējot Covid-19 komunikācijā iesaistītos lietotājus. Darba teorētisko bāzi veido literatūra par dezinformāciju un tās veidiem, tās izplatīšanos sociālajos medijos un medijpratību. Dezinformācijas uztveres un ietekmes skaidrošanai izvēlētas divas mediju efektu teorijas – sociālās identitātes teorija un naidīgas mediju uztveres teorija, kā arī veselības pārliecības modelis no veselības uzvedības teorijām. Darbā izmantots jaukts pētījumu dizains. Pirmajā posmā, izmantojot aprakstošo statistiku, analizēti sekundārie dati no reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju aptaujas, meklējot pastāvošās sakarības sabiedrībā un dezinformācijai vairāk pakļautās iedzīvotāju grupas. Pētījuma otrajā posmā veiktas padziļinātās intervijas ar deviņiem sociālā medija Facebook lietotājiem, kas piedalās informācijas veidošanā un izplatīšanā par Covid-19. Intervijās iegūtie dati analizēti, izmantojot tematisko analīzi, lai skaidrotu dezinformācijas uztveres veidošanos, izplatīšanas iemeslus un ietekmi uz slimības draudu uztveri. Būtiskākais darba pētījumā iegūtais secinājums ir tāds, ka ticība dezinformācijai ir viens no faktoriem, kas pazemina slimības draudu uztveri un ietekmē preventīvās uzvedības īstenošanu veselības aizsardzībai. Dezinformācijas uztveri ietekmē vairāki faktori, kas viens otru pastiprina un mijiedarbojas savā starpā. Pamatā uztveri ietekmē indivīda attieksme pret varu valstī, no kuras, kā parāda pētījuma rezultāti, atkarīga arī attieksme pret medijiem, kas izplata valdības informāciju. Tas palielina neuzticamu informācijas avotu patēriņu un ticību personām, kas izplata dezinformāciju. Ticību pastiprina arī krīzes situācijas ietekme uz indivīdu. Ne tikai demogrāfiskie un sociāli ekonomiskie faktori, bet arī negatīva attieksme pret valsts varu un medijiem ietekmē medijpratību jeb spēju kritiski izvērtēt informāciju. Uzticēšanās nepatiesiem viedokļiem un dezinformācijai ir saistīta ar indivīda iepriekš izveidotajiem uzskatiem par politiķiem, deputātiem, ministriem un medijiem. Dezinformācija sociālajos medijos tiek izplatīta, jo daļa lietotāju uzskata, ka tā ir patiesa un pārējiem noderīga. Samazinoties slīmības draudu uztverei, palielinās arī negatīvā attieksme pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem slimības apkarošanai un seku mazināšanai.

The topic of the master's thesis is "Covid-19: Perception of disinformation messages and its impact on perceived threat of disease". This topic was chosen based on the current pandemic crisis situation in the world and Latvia. According to several countries and organizations leaders, it’s a global problem, as disinformation is spreading rapidly, and it can significantly increase pandemic’s negative impact on both, the economy and public health. The aim of the study is to determine how perception of disinformation impacts perceived threat of disease, and to investigate the reasons for the spread of disinformation on Facebook, evaluating users involved in Covid-19 media discussions. Theoretical basis consists of literature on disinformation and its types, spread on social media and media. Two theories of media effects have been chosen to explain the perception of disinformation - social identity theory and theory of hostile media perception, as well as a health belief model from health behavior theories. Research starts with secondary data analysis from a representative survey of the Latvian population, looking for existing connections in the society and population groups who are more exposed to disinformation. In the second phase of the study, in-depth interviews are conducted with nine Facebook users involved in creating and distributing information about Covid-19. The data obtained from interviews are analyzed using thematic analysis to explain formation of disinformation perceptions, reasons for its distribution and impact on perceived threat. The most important conclusion of the study is that belief in disinformation is one of the factors that reduces perceived threat. Perception of disinformation is influenced by several factors, for example by individual's attitude towards states driving power in the country. On which, according to the results of the study, forms attitude towards media. This increases consumption of unreliable information sources and trust of those who spread disinformation. Belief is also strengthened by impact of the crisis on the individuals. Not only demographic and socio-economic factors, but also negative attitudes towards state power and media affect media literacy - the ability to critically evaluate information given. Trust in misconceptions and disinformation is based on an individual's existing and previous beliefs about politicians, ministers and the media. Disinformation on social media is distributed because part of users believe it’s true and useful to others. As the perception of threat decreases, the negative attitude towards the restrictions for combating disease and mitigating its consequences also increases.