Molāru un incisīvu hipomineralizācijas etioloģija, izplatība un ārstēšanas iespējas bērniem

Abstract

Molāru incisīvu hipomineralizācija ir definēta kā emaljas hipomineralizācija (kura var izpausties no baltas līdz brūnai krāsai) kopā ar emaljas audu destrukciju un mikrostrukturālājām izmaiņām, ar iespējamu zoba sabrukšanu uzreiz pēc šķilšanās, kura izpaužas uz pastāvīgajiem pirmajiem molāriem ar vai bez centrālo incisīvu iesaistes. MIH etioloģiskie faktori joprojām ir daļēji zināmi. Pētījumos to saista ar bērnu pārslimotām slimībām un ģenētiskajiem faktoriem. Pamatojoties uz 2017.gada izveidotu Würzburg indeksu MIH-TNI, kura pamatā ir divi klīniski diagnostiskie kritēriji - hipersensivitāte un emaljas defekta lielums. Balstoties uz datu analīzi, MIH izplatības rezultāti pasaulē korelē vidēji no 2.8%-40.2%. MIH zobiem ir zemāka emaljas izturība, kas veicina emaljas lūzumu, aplikuma uzkrāšanos un paaugstinātu kariesa attīstību. MIH zobiem ir zemāka adhēzijas iespējas. Bērniem ar MIH ir augstākā kariesa intensitāte nekā to vienaudžiem bez MIH.

Molar incisor hypomineralisation is defined as hypomineralization of enamel, which can manifest in a range from white to brown color, with enamel tissue destruction and microstructural changes, with a chance to a post-eruptive breakdown in the first permanent molar with/without central incisive involvement. The etiology factors of MIH are still only partially known. Scientific researches associate it with a child's past illnesses and genetic factors. Based on the Wurzburg MIH-TNI index published in 2017. What uses two clinical diagnostic criteria - hypersensitivity and enamel defect size. The world's average MIH prevalence is 2.8%-40.2%. MIH teeth have reduced enamel endurance. What promotes enamel fractures, plaque accumulation, and increased risk of caries development. MIH teeth have a lower adhesion. Children with MIH have a higher caries intensity than their peers without MIH.