Dentālās panorāmas diagnostiskā informativitāte deguma blakusdobumu izmeklēšanā

Abstract

Augšžokļa dobuma patoloģijas var izraisīt sāpes sejas apvidū, kuru dēļ pacients var vērsties pie vispārējā zobārsta. DTP, salīdzinot ar DT un KSDT, ir plašāk pieejams, lētāks un pakļauj pacientu mazākai radiācijas devai, kā arī tas ir labs pārskata radioloģiskais izmeklējums, kurā iespējams vizualizēt ne tikai deguna un augšžokļa dobumus, bet arī žokļu kaulus, zobus un TML. Tāpēc DTP vairumā gadījumu tiek nozīmēts kā primārais diagnostiskais izmeklejums. Šī zinātniskā darba mērķis bija noskaidrot DPT efektivitāti augšžokļa dobuma izmeklēšanā, kuras patoloģijas iepējams ar pārliecību diagnosticēt, balstoties tikai uz šo vienu izmeklējumu, un kurām ieteicams noteikt papildu izmeklējumu. Šis zinātniskais darbs ir literatūras apskats, kura izstrādē tika analizēti 53 elektroniski atlasīti zinātniskie raksti un 2 manuāli atlasīti zinātniskās literatūras avoti. Analizējot pieejamo zinātnisko literatūru, tika noskaidrots, ka biežākās augšžokļa dobuma patoloģijas, par kurām sūdzās pacienti, ir odontogēns maksillārs sinusīts, akūts rinosinusīts un hronisks rinosinusīts. Tomēr veicot DPT izmeklējumu, bieži iespējams diagnosticēt arī tādas patoloģijas kā mukozīts un retences pseidocistas, kas bieži ir asimptomātiskas. Pētījums ļauj secināt, ka augšžokļa dobums DPT izmeklējumos nav redzams anatomiski precīzi, jo tas ir 3D struktūru 2D attēlojums. Biežākās augšžokļa patoloģijas, piemēram, mukozītu, OMS un retences pseidocistu, nevar ar pārliecību diagnosticēt, izmantojot tikai DPT. Tomēr, ņemot vērā plašo pieejamību un zemo radiācijas devu, DPT turpina izmantot augšžokļa dobumu patoloģiju skrīningā. DPT izmeklējuma izvērtēšanā būtiska nozīme ir arī zobārstniecības profesionāļa specializācijai un klīniskajai pieredzei gados.

Pathologies of maxillary sinuses can cause pain in the facial region. In such cases patients often seek advice from general dental practitioner. Panoramic radiography in comparison to CT and CBCT is widely available, more affordable and patient is exposed to a smaller radiation dose. Panoramic radiography visualizes facial structures including nasal cavity, maxillary sinuses, jaw bones and TMJ. For these reasons general dental practitioners continue to use panoramic radiography as primary diagnostic method for evaluation of maxillary sinuses. Aim of this research was to investigate diagnostic effectiveness of panoramic radiography in evaluation of maxillary sinuses, which pathologies can be diagnosed with confidence using only panoramic radiography and which pathologies require additional radiographic examination. This research is a literature review. Information search was done electronically yielding 53 results. Additional manual literature search was done that yielded 2 results. Results of scientific literature analysis suggest that most common symptomatic pathologies of maxillary sinuses are maxillary sinusitis, acute rhinosinusitis and chronic rhinosinusitis. However, asymptomatic pathologies, such as mucositis and retention pseudocysts can be diagnosed using panoramic radiography. Main conclusions of this literature review are that panoramic radiography is not a precise visualization method of maxillary sinus anatomy because it is a 2D representation of 3D structures. Panoramic radiography is not an appropriate diagnostic method in diagnosis of most common pathologies of maxillary sinuses such as mucosal thickening, maxillary sinusitis and retention pseudocysts. However, taking in account wide availability and smaller radiation dose exposure to the patient general dental practitioners continue the use of panoramic radiography in primary diagnostics of maxillary sinuses. In addition, research outlines the importance of specialization and clinical experience in evaluation of panoramic radiographs.