Vecāku komunikācija ar pusaudžiem par vielu lietošanu Latvijā un šādas komunikācijas profilaktiskā nozīme

Abstract

Ievads. Jaunu cilvēku labklājība ir īpaši svarīga visās sabiedrībās, un pastāvīgi tiek mēģināts samazināt visa veida veselībai kaitīgu uzvedību šajā populācijā. Ir zināms, ka daudzas nopietnas pieaugušo veselības problēmas ir saistītas ar uzvedību, kas radusies pusaudža gados. Negadījumi ir biežākais pusaudžu nāves cēlonis Eiropā un tie nereti notikuši vielu lietošanas dēļ. Efektīva audzināšana ir apgriezti saistīta ar vielu lietošanu pusaudžu populācijā. Pareiza vecāku komunikācija un audzināšana var būtiski novērst pārmērīgu vielu lietošanu un atkarību veidošanos pusaudžiem. Darba mērķi bija secināt, cik lielā mērā vecāki Latvijā iesaistās pusaudža veselības izglītības, kas vērsta uz dažādu vielu lietošanu, uzlabošanā un attīstīšanā un secināt, kādi būtu pareizie vecāku rīcības modeļi un komunikācijas veidi, lai pusaudzi ietekmētu labvēlīgi attiecībā pret dažādu vielu nemēģināšanu un nelietošanu atkārtoti. Kā arī noskaidrot, kādas problēmas vecāki paši saskata, kas dažreiz liedz vecākiem iesaistīties pusaudžu veselības izglītībā un sasniegt pozitīvu rezultātu attiecībā pret pusaudža vielu nelietošanu.

Materiāls un metodes. Darbam izvēlēta kvalitatīvās pētniecības metode. Lai iegūtu informāciju par vecāku pieredzi un priekšstatu par attiecībām, audzināšanu un komunikāciju ar pusaudžiem, veiktas padziļinātas, daļēji strukturētas intervijas ar vecākiem, kuru bērniem šobrīd ir 17-22 gadu. Kopumā intervēti 10 vecāki. Interviju datu apstrādē izmantota tematiskās analīzes metode.

Rezultāti. Pēc interviju kodēšanas iezīmējās daži svarīgi audzināšanas un komunikācijas paņēmieni, ko vecāki izmanto attiecībās ar pusaudžiem un ko uzskata par nozīmīgiem, lai panāktu pēc iespējas mazāku vielu lietošanu pusaudžu vidū- nepārspīlēta kontrole, cēloņu-seku likumsakarību skaidrošana, pozitīva piemēra rādīšana, sarunas ikdienas rutīnā, pusaudža nodarbināšana brīvajā laikā, kategorisku aizliegumu neizmantošana, pusaudža autonomijas akceptēšana, uzklausīšana un neuzbāzība. Problēmas, ko vecāki saskatīja, kas varētu traucēt vecāku audzināšanai un komunikācijai sasniegt vielu nelietošanu pusaudžu vidū, bija vecāku laika trūkums, vecāku personiskā pieredze, bailes.

Secinājumi. Vecāku komunikācija ar pusaudžiem par vielu lietošanu kopumā atbilst literatūrā ieteiktajai, lai sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu attiecībā uz vielu nelietošanu pusaudzim. Vecāki uzskata, ka vielu lietošana pusaudžu populācijā ir aktuāla problēma un apzinās savu lomu pusaudžu audzināšanā. Tomēr, iespējams, ne visi vecāki apzinās savas ietekmes stiprumu. Galvenie faktori, kas, vecākuprāt, ietekmē vielu lietošanu pusaudžu populācijā, ir saistīti ar pusaudža spriestspējas un interešu attīstīšanu. Savukārt galvenās problēmas, ko vecāki saskata, kas varētu traucēt vecāku un bērnu komunikācijai, bija laika trūkums un vecāka personiskā pieredze un raksturs.

Introduction. The well-being of young people is a important in all societies, and constant efforts are being made to reduce all forms of unhealthy behavior. It includes tobacco, alcohol, illicit drug use. Many severe adult health problems are known to be related to behaviors initiated during adolescence. Accidents are the leading cause of death among adolescents in Europe and are often caused by substance use. Effective parenting is inversely related to substance use in the adolescent population. Proper parental communication and upbringing can significantly prevent substance abuse and the development of addiction in adolescents. The aim of the study was to conclude to what extent parents in Latvia are involved in the improvement and development of adolescent health education focused on the use of various substances and to conclude what would be the right parental behavior and communication methods to influence adolescents positively in relation to not trying and not using repeatedly different substances.

Material and methods. The method of qualitative research has been chosen for the study. In-depth, semi-structured interviews were conducted with parents whose children are currently 17-22 years old in order to obtain information about parents' experiences and ideas about relationships, upbringing and communication with adolescents. Overall, 10 parents were interviewed. The method used for the interview data processing was thematic analysis.

Results. The coding of the interviews highlighted some important parenting and communication techniques used by parents in their relationships with adolescents and what they consider important to achieve the lowest possible use of substances among adolescents – exaggerated control, explanation of cause-and-consequences regularities, setting a positive example, conversations in the daily routine, filling the teenager's free time with activities, non-use of categorical prohibitions, acceptance of adolescent autonomy, hearing and non-intrusion, listening. The problems that parents saw that could hinder parents' upbringing and communication in achieving non-use of substances among adolescents were parents' lack of time, parents' personal experience, and fear.

Conclusions. Parental communication with adolescents about substance use to achieve the best possible result regarding the non-use of substances for teenager is generally in line with the literature. Parents consider the use of substances in the adolescent population to be a topical problem and are aware of their role in the upbringing of adolescents. However, not all parents may be aware of the strength of their influence. The main factors that parents believe influence the use of substances in the adolescent population are related to the development of adolescents' judgment and interests. Main problems that parents see that could interfere communication between parents and children were lack of time and the parent's personal experience and personality.