“Mēs nespējam novērtēt to, kas mums ir”: Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju dzeramā ūdens lietošanas paradumi Rīgā

Abstract

Maģistra darbs ““Mēs nespējam novērtēt to, kas mums ir”: Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju dzeramā ūdens lietošanas paradumi Rīgā” sniedz ieskatu dzeramā ūdens izvērtēšanas procesa daudzdimensionalitātē Rīgas iedzīvotāju mājsaimniecībās. Darba mērķis ir parādīt dažādu sociālu, kulturālu un vēsturisku aspektu ietekmi uz Rīgas pilsētas iedzīvotāju uzskatiem un dzeramā ūdens lietošanas praksēm, nosakot pieejamā ūdens atbilstību dzeršanai, kura tiek izteikta tīrā un netīrā kategorijās. Caur autoetnogrāfijas un 13 daļēji strukturētu interviju analīzi, darbā tiek paradīts kā caur uzskatu sistēmām par ķermeniskajām praksēm, tehnoloģijām un vietām ūdenim tiek piešķirtas noteiktas kvalitātes un sociālas nozīmes, tādējādi to ietverot tīrā vai netīrā kategorijās. Darbā tiek parādīts, ka ūdens, kā bioloģiska nepieciešamība dzīvības uzturēšanai, liek indivīdam veikt tā kvalitātes izvērtēšanu caur ikdienas lietošanas praksēm, šādā veidā novēršot ūdens postošu ietekmi uz ķermeņa integritāti. Savukārt, caur ūdens kā sociofizikālas substances izvērtēšanas procesu, indivīdi veic tīrā un netīrā kategoriju konstruēšanu, kas balstās priekštatos par ūdens cirkulāciju dabā un dažādos organismos. Lai gan indivīdi ūdens kvalitāti izsaka caur fizioloģiski uztverto maņu raksturotajās tīrā un netīrā kategorijās, tomēr tā piesārņojuma konstruēšana balstās kā fiziskos, tā sociālos aspektos. Caur ūdens kontaktu ar tehnoloģijām, vidēm un ķermeniskajām praksēm ūdenim tiek piešķirtas šajos aspektos iemiesotās sociālās īpašības, kas ietver ūdeni tīrā vai netīrā kategorijā. Tādejādi darbs parāda, ka dzeramā ūdens izvērtēšanā ir sarežģīts, kontekstuāls, neviennozīmīgs sociofizikālu un daudzdimensionāls process.

Master’s Thesis ““We cannot appreciate what we have”: Drinking water consumption habits of apartment building residents in Riga” provides an insight in multidimensionality of drinking water evaluation process for Riga residents households. The aim of the Thesis is to show the impact of different social, cultural and historical aspects on Riga residents views and drinking water use practices for evaluating suitability of the available water for drinking, which is expressed in the categories of clean and unclean. With the help of autoethnography and analysis of 13 partially structured interviews, Thesis shows that through belief systems about bodily practices, technology and places, certain social and quality meanings are assigned to water, thereby putting it in the categories of clean and unclean. Thesis shows that water, as a biological necessity for sustaining life, makes an individual to perform its quality evaluation through daily use practices, thereby preventing destructive influence of water on the integrity of the body. Evaluation of water as a sociophysical substance for individuals is done by categorizing it in clean and unclean, which is based on notions about circulation of water in nature and different organisms. Individuals express quality of water through categories of clean and unclean by their physiologically perceived senses, but pollution of water is constructed based on physical and social aspects. By water’s contact with technologies, environments and bodily practices, water gains certain characteristics embodied in these social aspects, which include water in the categories of clean and unclean. Thesis shows that evaluation of drinking water is a complicated, contextual, ambiguous, sociophysical and multidimensional process.