Title: | Telpas un vietas sasaiste ārstniecības iestādes teritorijā: Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra gadījums |
Other Titles: | Connection of space and place in medical institution outer environment: case study of Riga Psychiatric and narcologic centre |
Authors: | Agita Lūse Mārtiņš Daugulis Komunikācijas fakultāte Faculty of Communications |
Keywords: | Vieta;telpa;psihiatriskā aprūpe;telpiskā plānošana;teritorija;ārtelpa;ārvide;psihiskās aprūpes iestāde;pacientu balsis;Place;Space;psychiatric care;territory;environment;outer space;medical institution;voices of patients |
Issue Date: | 2021 |
Publisher: | Rīgas Stradiņa universitāte Rīga Stradiņš University |
Abstract: | Maģistra darbā “Telpas un vietas sasaiste ārstniecības iestādes teritorijā: Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra gadījums” tiek aplūkota telpas un vietas konceptu izpratne un sasaiste Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) ārtelpā – psihiatriskās aprūpes teritorijā. Darba aktualitāte saistās ar RPNC ārtelpas attīstības un labiekārtošanas plāniem, kas praksē nozīmē straujas ārtelpas izmaiņas. Darba mērķis ir RPNC vides maiņas izvērtējums vietas un telpas lietotāju perspektīvā, par atskaites mērauklu ņemot pacientu labbūtību.
Lai šo mērķi sasniegtu pētījumā tika iesaistīti 12 informanti (pārstāvot pacientus, medicīnisko personālu, teritorijas labiekārtošanas plānotājus, apkaimes iedzīvotājus), tika veikts līdzdalīgais novērojums RPNC Attīstības fondā, kā arī veikta autoetnogrāfija un psihoģeogrāfiskās piezīmes. Tas ļāva uzzināt, ko par vietas un telpas aspektiem šodienas un pārmaiņu procesā domā pacienti, kuri slimnīcas teritorijā ir nosacītā starpstāvoklī un kuriem ārtelpa var gan kalpot, gan kaitēt; ko ārsti, kuri akcentē psihiatriskās aprūpes funkcionālās vajadzības; pārējais personāls – kuram vide kalpo par darba instrumentu un darba vidi vienlaikus; un ko pārbūves atbalstītāji un virzītāji – RPNC Attīstības fonds; kā arī apkaimes iedzīvotāji – Sarkandaugavas attīstības kopiena.
No teorētiskās perspektīvas darbā tika izmantota starpdisciplināra pieeja, kombinējot sociālās un medicīnas antropoloģijas teorētisko konceptus.
Par darba tēzes pamatu uzskatāms pieņēmums, ka RPNC pacientu telpiskā labbūtības izpratne ievērojami atšķiras no citu lietotāju redzējuma. Darba tēze – pacienti tiecas pēc vietas, kamēr citi iesaistītie mēģina veidot telpu. Gan tēzē, gan darbā vieta un telpa ir nošķirti jēdzieni vienas un tās pašas fiziskās teritorijas aprakstīšanai, taču ar atšķirībām labbūtības izpratnē – vieta ir telpas daļa, uz kuru tiecās – personalizēta, individualizēta, pastāvīga, detalizēta; kamēr telpa ir dinamiska, mainīga, koplietojama, panorāmiska.
Darba noslēgumā tiek secināts, ka pacienti jūtas kā viesi RPNC ārtelpā, ne pilnvertīgi tai piederīgi, kaut neapšaubāmi gribētu sev šādu vietu un piederības sajūtu iegūt. Ārtelpa kā vieta ar savu piesaisti ir nozīmīga arī no terapeitiskās perspektīvas, ārtelpai kļūstot par pārejas telpu starp dzīvi iestādē un dzīvi ārpasaulē. Pacientu iesaiste šīs telpas transformēšanā par vietu ir vienīgais iespējamais veids vietizjūtas izveidē konkrētajā teritorijā. Master thesis “Connection of space and place in medical institution outer environment: case study of the Riga Psychiatry and narcology centre” offers analysis of linkage between concepts space and place within perceptions of patients and their relatives, medical personnel, administrative personnel of Centre, and local community. The area of analysis is Centre’s outer environment which is under massive transformation and reconstruction at the moment from territory development perspective. The objective of the study is an assessment of existing environmental specifics and evaluate its future prospects taking under consideration the well-being of patients. To achieve the objective of study from empirical perspective 12 informants were interviewed; field research conducted via participant observation; and taken autoethnographic and psychogeography notes. Theoretical frame of the study interdisciplinary links together literature of social anthropology and medical anthropology. Main argument of study is that patients are trying to achieve sense of place while others offer them possibility of space. Division between space and place here is crucial, where place is perceived as personalized, individualized, permanent, detailed; while space is dynamic, variable, shared, impersonal. During the study it is possible to conclude that patients feel like guests in the area where they want to belong. Area is not fulfilling its therapeutical potential, and planned transformations are not radically changing this situation. The involvement of patients in planning process of environmental developments is a key necessity, while other groups (developers, medical personnel, community etc.) are focusing on building space for patients while there are striving for place and sense of place. |
Description: | Sociālā antropoloģija Social Anthropology Socioloģija, politoloģija un antropoloģija Sociology, Politics and Anthropology |
Appears in Collections: | Maģistra darbi |
Files in This Item:
File | Description | Size | Format | |
---|---|---|---|---|
1.pielikums-informantu tabula.docx | Noslēguma darba pielikums | 17.4 kB | Unknown | View/Open Request a copy |
Komunikacijas_fakultate_SAM_2021_Martins_Daugulis_000059.pdf | Maģistra darbs | 1.11 MB | Adobe PDF | View/Open Request a copy |
3.Pielikums-Etikas komisijas lēmums.pdf | Noslēguma darba pielikums | 298.54 kB | Adobe PDF | View/Open Request a copy |
2.pielikums-RPNC_vesturiska_izpete.pdf | Noslēguma darba pielikums | 3.72 MB | Adobe PDF | View/Open Request a copy |
Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.