Mēs apdāvinām paši sevi: Teātra vieta Latvijas ekonomikas sistēmā. Vai teātris un tā darbinieki ir sabiedriskais īpašums?

Abstract

Darbs “Teātra vieta Latvijas ekonomikas sistēmā. Vai teātris un tā darbinieki ir sabiedriskais īpašums?” pēta Latvijas profesionālā teātra un tā patērētāja attiecības. Darbs ietver bagātīgu empīrisko materiālu, kas ir apstrādāts izmantojot teoriju no ekonomikas un kultūras antropoloģijas disciplīnām. Galvenais metodoloģijas instruments šī darba tapšanā ir bijušas izsmeļošas un atkārtotas intervijas ar informantiem, kuri pārstāv profesionālā teātra jomu Latvijā, sabiedrisko mediju un sociālo platformu motitorings, kā arī intervijas ar patērētājiem. Ārējo apstākļu dēļ, antropoloģijā ierastais lauka darbs ar līdzdalīgo novērojumu ir bijis limitēts, jo valstī noteiktie ierobežojumi Covid-19 sakarā paredz ierobežotu fizisko piekļuvi laukam. Šie paši ierobežojumi ir arī veicinājuši vairākas šajā darbā apskatītās problēmas teātra sakarā, un izgaismojuši šo jomu, kā antropoloģiski interesantu subjektu. Šī darba pamatuzdevums ir rast skaidrojumu, kāpēc un kāda tipa teātra saturs skatītājiem tiek sniegts bez maksas, kādas attiecības šī sniegšana rada, jeb kādas esošas, jau iedarinātas attiecības tā pierāda. Lai atbildētu uz šo jautājumu, lauka darbā gūtie empīriskie dati tika “sijāti” caur teorijas režģi. Covid-19 epidēmijas sākumā novērotā brīvā satura plūsma no teātriem patērētāju virzienā tika skaidrota, “pielaikojot” teātra un Latvijas sabiedrības attiecībām dāvanas teoriju. Tika rasti piemēri brīvas dāvanas un reciprocitīvas dāvanas klātesamībai šajās attiecībās, kā arī skaidrots, kā reciprocitāte izpaužas šajā mijiedarbībā. Darbā nozīmīga loma piešķirta arī ekonomikas antropoloģijai, jo apskatīta morālās ekonomikas teorija un tās iezīmes Latvijas profesionālā teātra sfērā, kā arī apskatītas teātra un patērētāju attiecības no īpašumtiesību izpratnes. Šo teoriju simbioze ir veidojusi darba kopumu, kas ļauj sacīt, ka profesionālais teātris Latvijā ir vesturiski iedarināta sabiedrības pašizpausme, kurā skatītāji un teātra mākslienieki ir iesaistīti savstarpēji reciprocitīvās attiecībās. Reciprocitīvais aspekts ierobežo objektīvu materiālās vērtības noteikšanu jomas ietvaros un šīs pašizpausmes galvenais mērķis ir nodrošināt sociālo tīklojumu sabiedrībā un tās ilgtspēju, caur morālās ekonomikas principiem.

The paper “We gift ourselves: the place of theatre in Latvian economic system. Does theatre and those employed in the sector are treated as a public property?” looks into the relationship between Latvian professional theatre and its consumer. This paper contains rich empirical material which is considered using theories from economic and cultural anthropology. The main methodological instrument applied while constructing this work has been extended and repeated interviews with informants who represent the field of professional theatre in Latvia, the monitoring of public media and social platforms, as well as interviews with consumers. Due to external circumstances, the usual anthropological field work with participant observation was limited, because the restrictions admitted by the state foresee limitary physical access to the field. These same restrictions have also contributed to several problems considering the field of theatre described later in this work, and also shed light on this subject (Latvian professional theatre) as anthropologically interesting subject. The main goal of this research is to find explanation, why and what kind of theatre content is offered to the consumers for free, what kind of relationship it creates or what kind of existing, already embedded relationship it proves. To answer to this question, the empirical data was sieved through the grid of theory. The flow of free content from the theatres towards the consumers observed in the beginning of the Covid-19 was explained by “trying on” the theory of gift to the relationship between the theatre and Latvian society. Examples that support the presence of a free gift and reciprocal gift in this relationship were found, as well as it was explained how the reciprocity manifests in this interaction. An important role in this research is assigned to the anthropology of economics, because the theory of moral economy is considered and its features in the sphere of Latvian professional theatre, also the relationship between theatre and consumer is examined via ownership narrative. The symbiosis of these theories has created the whole totality of this research, which allows to say that the Latvian professional theatre is historically embedded self-expression of the society, where the audience and the artists are involved in mutually reciprocal relations. This reciprocal aspect restricts the ability to objectively determine the material value in the field, however, the main objective of this self-expression is to ensure the social network in the society and its sustainability through the principles of the moral economy.