Individualitāte un kolektivitāte mūsdienu Latvijas brīvmūrniecībā

Abstract

Maģistra darbs “Individualitāte un kolektivitāte mūsdienu Latvijas brīvmūrniecībā” apskata individuālo un kolektīvo prakšu līdzāspastāvēšanu Latvijas ložās. Darba gaitā tiek aplūkots, ka brīvmūrniecība balstās uz brālīgām attiecībām, mīlestību, sapratni un kopību, tajā pašā laikā brīvmūrniecība ir ceļš, kas indivīdu uz savu attīstību ved caur ļoti intīmu un privātu pašizaugsmes trajektoriju. Abas vērtības pastāv līdzās, šķietami pretrunīgi viena otru netraucējot. Tieši tādēļ darba galvenais mērķis ir izpētīt, kā veidojās un kas uztur individualitātes un kolektīva harmoniju un reizēm pat simbiozās attiecības. Pētījuma gaitā tiek atklāts, ka individualitātes un kolektivitātes līdzās pastāvēšanas izpausmes vislabāk ir novērojamas ložas un starp-ložu attiecību līmeņos. Ložas līmenī ir novērojams, kā tiek praktizētas dažādas grupas normas, noteikumi un prakses, kas šķietami ierobežo un pat transformē indivīdu un tā identitāti. Tajā pašā laikā ložas stūrakmens un galvenais akcents ir indivīds un individuālā pašattīstība. Tādējādi tiek secināts, ka ložā tiek praktizēta kolektīva individualitāte, kuras mērķis ir ļaut cilvēkam augt, attīstībai uzliekot grupas struktūras formu. Harmoniskā pastāvēšana ir iespējama trīs iemeslu dēļ - pirmkārt rituāls un tā individuālās interpretācijas satur locekļus kopīgā formā, otrkārt brīvmūrniecībā ir integrētas, uz indivīdu vērstas grupas līmeņa normas, kā arī treškārt ložās notiek preventīva un uzmanīga jauno kadru atlase. No otras puses starp-ložu līmenī ir novērojama līdzīga situācija, kad vienlaicīgi tiek praktizēti “mēs kopā” un “mēs atsevišķi” diskursi. Šie vienlaicīgi pastāvoši pretmeti tiek radīti divu iemeslu dēļ - lai veidotu savas grupas sociālo identitāti vai dažkārt ļoti personisku un subjektīvu uzskatu dēļ. Tādējādi “es un mēs” ideja ir novērojama gan diskursā par ložu dalījumu, gan arī cilvēkus motivācijās veidot šādu dalījumu. Tieši tādēļ darbā tiek izmantoti Entonija Koena, Naidžela Raporta un daudzu citu individualitātes pētnieku darbi, kuru pamatā ir viedoklis par to, ka indivīds un tā identitāte nav tikai kultūras, sabiedrības vai sociālās sistēmas veidota. Drīzāk grupa un indivīds veido viens otru. Turklāt indivīdam var piemist dažādās “sociālās vietās” veidotas identitātes šķautnes, kas nepārtraukti mainās un pārklājas dažādos kontekstos. Līdz ar to, indivīdam piederot konkrētai grupai, tas ne vienmēr reprezentēs tikai grupas idejas un intereses. Šo iemeslu dēļ tiek piedāvāts pieiet “kolektīvās apziņas” fenomenam kā “apziņai kolektīvismā”.

The master thesis "Individuality and collectivity in contemporary Latvian Freemasonry" examines the coexistence of individual and collective practices in Latvian lodges. In the course of the work Freemasonry is perceived to be based on fraternal relations, love, understanding and togetherness, at the same time Freemasonry is a path that leads an individual to their development through a very intimate and private trajectory of self-growth. The two values coexist without seemingly contradicting each other. That is why the main goal of the work is to study how the harmonious relationship between individuality and collective and sometimes even their symbiotic relationships were formed and maintained. The study reveals that the manifestations of coexistence of individuality and collectivity are best observed at the levels of the lodge and inter-lodge relations. At the lodge level, one observes the practice of various group norms, rules, and practices that seem to limit and even transform an individual and his or her identity. At the same time, the cornerstone and focus of a lodge is the individual and its self-development. Therefore, the work concludes that a lodge practices “collective individuality”, the aim of which is to allow a person to grow, while forcing development to take the form of a group structure. Harmonious co-existing is possible because of three reasons - firstly, the ritual and its individual interpretations contain members in a common form, secondly, in freemasonry there are integrated, individual-oriented group-level norms, and thirdly, in the lodges there is a preventive and careful selection of new members. On the other hand, at the inter-lodge level, a similar situation is observed when the discourses of “all of us” and “we and they” are practiced simultaneously. These coexisting opposites are being practiced for two reasons – either to form the social identity of the group, or sometimes for very personal and subjective reasons. Thus, the idea of “me and us” can be observed both in the discourse on the division of lodges and in the motivations of people to form such a division. That is why the master thesis uses the works of Anthony Cohen, the Nigel Report and many other researchers of individuality, which practice a stance that the individual and his identity are not only formed by culture, society or social system. Rather, the group and the individual interchangeably form each other. In addition, an individual may have facets of identity formed in different “sites of the self” that are constantly changing and overlapping in different contexts. Therefore, when an individual belongs to a particular group, it will not always represent just the ideas and interests of the group. For these reasons, it is proposed to approach the phenomenon of "collective consciousness" as "consciousness in collectivism".