Aprites ekonomikas ieviešanas novērtējums un ieteikumi politikas veidotāju komunikācijai Latvijā

Abstract

Jeļena Urbacāne. Maģistra darbs. Aprites ekonomikas ieviešanas novērtējums un ieteikumi politikas veidotāju komunikācijai Latvijā. Rīga, Rīgas Stradiņa universitāte, 2021. Maģistra darbs sastāv no ievada, aprites ekonomikas, patērētāju paradumu un komunikācijas plānošanas teorētiskajiem aspektiem, situācijas raksturojuma Eiropā un Latvijā, ieteikumiem politikas veidotāju komunikācijai Latvijā, secinājumiem un priekšlikumiem, un izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksta. Darbs apjoms ir 72 lappuses (neskaitot pielikumus), tas satur 7 attēlus, 10 pielikumus un 45 izmantotās literatūras un informācijas avotus. Pētījuma aktualitāte: Pasaules ekonomiskā attīstība ir balstīta uz lineāro ekonomiku, kuras princips ir “saražots-nopirkts-izmests”. Pasaules vadošās organizācijas un apvienības kā ANO un ES jau ir izstrādājušas stratēģiju un rīcības plānus pārejai uz aprites ekonomiku, kas saudzētu dabas ierobežotos resursus. Taču pāreja uz aprites ekonomiku nav tikai politiska doma, bet gan visas sabiedrības paradumi un vērtības attiecībā uz patēriņu un atkritumiem. Lai mainītu sabiedrības paradumus, ilgtermiņā konsekventi jāveic mērķtiecīgs darbs, kura pirmais solis ir politiskā vēstījuma nodošana ar komunikācijas palīdzību. Pētījuma mērķis: Izstrādāt ieteikumus aprites ekonomikas politikas veidotāju komunikācijai. Pētījumā izmantotās metodes: Monogrāfiskā metode, ekspertu intervijas, dokumentu analīze un gadījumu analīze. Pētījuma rezultāti: Balstoties uz iegūto teorētisko un praktisko analīzi, tika izstrādāti četri galvenie ieteikumi - vienotas simbolikas priekšlikums, VARAM rīcībpolitikas vēstnešu konkurss, Šķiro Latvijai vēstījumu rokasgrāmata un komunikācijas vadlīnijas. Aprites ekonomiku kā politisko domu nepieciešams no rakstiskiem plāniem pārvērst par sociālo normu un priekšstatu patērētāju prātos. Komunikācija viena pati nevar mainīt uzvedību, taču valsts politika ir bezspēcīga, ja nav instrumenta, kas vēstījumu par plānotajām iniciatīvām var aiznest līdz galvenajiem aprites ekonomikas veidotājiem - patērētājiem. Tieši patērētājs ar pieprasījumu veidos tirgu un motivēs uzņēmējus piedāvāt ilgtspējīgākus risinājumus, taču lai patērētājs vēlētos pieprasīt tirgus izmaiņas, ir jāinvestē izglītošanā un jaunu sociālo normu integrēšanā.

Jelena Urbacane. Master's Thesis. Evaluation of introducing circular economy and communication suggestions for Latvia's policy makers. Riga, Rīga Stradiņš University, 2021. The master's thesis consists of an introduction, theoretical aspects of circulation economics, consumer habits and communication planning, situation characteristics in Europe and Latvia, recommendations for policy makers' communication in Latvia, conclusions and proposals, and list of used literature and information sources. Thesis consists of 72 pages (annex excluded), contains 7 pictures, 10 annexes and 45 used literature and information sources. Relevance of the research: The world economic development is based on the linear economy, the principle of which is “produced-bought-discarded”. The world's leading organizations and unions, such as the UN and the EU, have already developed strategies and action plans for the transition to a circular economy that conserve limited natural resources. However, the transition to circular economy is not just a political idea, but the habits and values of the whole society regarding consumption and waste. To change societal habits, first step in long term is to convey a political message through communication. Aim of the research: To develop communication recommendations for circular economy policy makers. Methods used in the research: Monographic method, expert interviews, document analysis and case analysis. Results of the research: Based on the obtained theoretical and practical analysis, four main recommendations were developed - a proposal for a unified visual identity, a MEPRD policy messenger contest, a Recycle for Latvia message handbook and communication guidelines. The circular economy as a political thought needs to be transformed from written plans into social norms and perceptions in the minds of consumers. Communication alone cannot change behavior, but public policy is powerless without an instrument that can send the message of planned initiatives to the main drivers of the circular economy - consumers. It is consumer demand that will shape the market and motivate businesses to offer more sustainable solutions, but for consumers to demand market change, investment in education and the integration of new social norms needs to be made.