Garīgās nespējas reprezentācija sociālās aprūpes kontekstā Latvijas teritorijā 19. gadsimta otrajā pusē

Abstract

Par pavērsiena punktu speciālās izglītības un sociālās aprūpes vēsturē Latvijā ir uzskatāms 1854. gads, kad Rīgā tika dibināta pirmā iestāde bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Nozīmīgi tās darbības izpētes avoti ir 1862. gadā izdotais fotogrāfiju albums “Idioten-Anstalt von Fr. Platz: Riga d. 9. Juli” 1862 un ziņojumi par iestādes darbību. Rakstā ir sniegts izklāsts par speciālās izglītības un sociālās aprūpes aizsākumu 19. gadsimtā Latvijas teritorijā (toreizējā Krievijas Impērijā, Vidzemes guberņā) personām ar garīgās attīstības traucējumiem un par to reprezentāciju, pievēršot uzmanību priekšstata radīšanai par sociālo grupu medicīniskā diskursā un medicīnisko tekstu un fotogrāfijas izplatībai informatīvajā telpā ētikas un konfidencialitātes kontekstā. Raksta mērķis ir raksturot nozares institucionālās attīstības aizsākumus un noskaidrot, kā Rīgā pirmās speciālās izglītības un aprūpes iestādes tekstuālā un fotogrāfiskā dokumentācija ir izmantota garīgo traucējumu reprezentācijai no 19. gadsimta otrās puses publicitātes un mūsdienu medicīniskās informācijas konfidencialitātes perspektīvām. Rakstam izvirzītie uzdevumi: 1) apzināt un raksturot Frīdriha un Terēzes Placu darbību speciālās izglītības un sociālās aprūpes institucionalizācijas kontekstā, 2) noskaidrot institucionālās prakses garīgās nespējas diskursu un fotogrāfijas nozīmi garīgās nespējas dokumentācijā un reprezentācijā un 3) salīdzināt medicīniska satura tekstu un fotogrāfiju izplatību informatīvajā telpā ētikas un konfidencialitātes kontekstā no 19. gadsimta otrās puses un mūsdienu skatpunkta, pretstatot pacientu anonimitāti un privātumu ar publisku reprezentāciju.