Dziļās muskulatūras un stiepšanās vingrojumu efektivitāte meitenēm basketbolistēm (10-11 gadi).

Abstract

Pētnieciskā darba mērķis ir analizēt un noskaidrot, kā stiepšanās vingrojumi, apvienojumā ar dziļās muskulatūras attīstīšanu, izmantojot vingrinājumu kompleksus, veicina ķermeņa stājas izmaiņas meitenēm basketbolistēm vecumā no 10 līdz 11 gadiem. Rezultātā, izstrādājot efektīvu preventīvo treniņu programmu kompleksu ar kura palīdzību, nodrošināt ķermeņa korsetes muskuļu un skeleta vadības sistēmas efektīvu nostiprināšanu, meitenēm basketbolistēm. Apskatot jaunāko pētījumu tendences, kas saistītas ar basketbola spēlētāju dziļās muskulatūras un stiepšanās vingrinājumu efektivitāti stājas uzlabošanā, tika secināts, ka pētījumi ir veikti, taču ar mazāku īpatsvaru uz meitenēm basketbolistēm, vecuma grupās no 10 – 11 gadiem. Pētījuma dalībnieki ir 10 meitenes, vecumā no 10-11 gadiem, kas, pirms pētījuma uzsākšanas, regulāri, vismaz divas reizes nedēļā, nodarbojās ar basketbolu. Ņemot vērā to, ka ar basketbolu pētījuma dalībnieki sāka nodarboties uzsākot mācības sākumskolā, tad pirms pētījuma uzsākšanas, pētījuma dalībnieki ar basketbolu nodarbojās jau vismaz 3 gadus. Pētījuma dalībnieki ir relatīvi veseli. Pētnieciskā darba gaitā tika analizēta dziļās muskulatūras treniņu programma, kura būtu efektīva mijiedarbībā ar stiepšanās vingrinājumiem. Tāpat tika veikts kontroles pētījums pēc atzīta zinātnieka F.P. Kendall veikto pētījumu rezultātā izstrādātajām metodēm. Vadoties pēc F.P. Kendall tika veikta atlase vecuma grupām, sistemātiski analizētas izmaiņas parametros frontālajā un sagitālajā plaknē pēc treniņu programmas pabeigšanas, tādējādi secinot vai parādās kādas izmaiņas. Iegūtie rezultāti sniedz daudzpusīgāku izpratni un norāda uz datu saistību par vingrinājumu efektivitātes un ierobežotu kontroles grupas subjektu fiziskās saskarsmes iespējām. Saistība starp dalībnieku stāju pirms treniņu programmas uzsākšanas un pētījuma norises ilgumu, parāda, ka izstrādātā treniņu programma teorētiski būtu efektīvu, ja tā tiktu pildīta klātienē grupu nodarbību veidā vai arī individuāli. Veiktais pētījums parāda, ka dziļās muskulatūras un stiepšanās vingrojumi neietekmē ķermeņa stāju, tika secināts, ka nav novērojamas stājas izmaiņas, nodarbībām nenotiekot klātienē, tādējādi liedzot iespēju pētījuma dalībniecēm iemācīties pareizus vingrinājumu izpildes pamatus. Analizējot pētījuma rezultātus un saistību ar pētījuma dalībnieču stāju pirms un pēc izstrādātā dziļās muskulatūras un stiepšanās vingrojumu kompleksa cikla faktoriem, var secināt, ka tas nav ietekmējis stāju. Tālākajās stājas novērtēšanas procesā dalībniecēm netika novērotas izmaiņas stājā, līdz ar to arī kopējā pētījuma aina nav mainījusies un beigu rezultāti nevar viennozīmīgi parādīt izmaiņas pēc treniņu programmas pabeigšanas. Turpmāk būtu lietderīgi veikt katra pētījuma dalībnieka individuālu treniņu programmas izveidi, tādā veidā izslēdzot iespēju, ka vingrinājumi tiktu izpildīti nepareizi, kā arī, ka tiktu pildīti vingrinājumi, kas attiecīgajā gadījumā nemaz nebūtu nepieciešami. Analizējot i

The purpose of the research work is to analyse and clarify how stretching exercises, in a group with the development of deep musculoskeletal through training complexes, contribute to changes in body entry for girls from 10 to 11 years of age. As a result, by developing an effective set of prevention training programmes to ensure effective strengthening of the body muscle corset and skeletal control system for girls basketball players. Looking at the trends of recent studies related to the effectiveness of deep musculoskeletaland stretching exercises in basketball players, it was concluded that studies have been carried out, but with less scientific work for girls basketball players aged between 10 and 11 years. The participants in the study are 10 girls, aged 10-11, who, before starting the study, regularly, at least twice a week, engaged in basketball training. In view of the fact that basketball participants started basketball training in primary school, they had been playing basketball for at least 3 years before the start of the study. Participants in the study are relatively healthy. In the course of the research work, a deep-musculoskeletal training programme was analysed, which would be effective in interaction with stretching exercises. A control study was also carried out following the methods developed by a recognised scientist, F.P. Kendall. Based on F.P. Kendall methods, systematicly analysed changes in the parameters in the frontal and sagittal planes for selected age groups, following completion of the training programme, thus concluding or showing deviations from the normal. The results obtained give a more comprehensive understanding and indicate a correlation of data on the possibilities of exercise effectiveness and limited physical contact between control group subjects. The relationship between the positions of participants prior to the commencement of the training programme and the duration of the study shows that the training programme developed would in theory be effective, if it were conducted in person in group session. The carried out study shows that deep musculoskeletal and stretching exercises do not affect body posture, it was concluded that no changes are observed without taking place in person, thereby preventing the study participants from learning the right way for carrying out exercises in person. When analysing the results of the study and the regard with the posture of the participants in the study, it can be concluded that it has not affected posture before and after the factors of the developed cycle of the deep musculoskeletal and stretching exercises. No change in posture were observed for participants in the follow up assessment process, as well as the overall study aspect has not changed and the final results cannot clearly show changes after completion of the training programme. In future, it would be useful to set up an individual training programme for each of the participants in the study, thereby ex