Elpošanas ritmu ietekme uz sportistu koncentrēšanās spējām.

Abstract

Pētījuma mērķis: noskaidrot, kāda ir elpošanas ritmu ietekme uz sportistu koncentrēšanās spējām. Apskatot pēdējā laika pētījumus sporta psiholoģijā, laikā no 2009. gada līdz 2018. gadam iezīmējas “teorētiska” pieeja, proti lielais empīrisko pierādījumu daudzums liek domāt, ka uz prātu balstītām programmām sportā varētu būt pozitīva ietekme uz snieguma psiholoģiskajām korelācijām, piemēram, koncentrēšanās, emociju regulēšana un plūsma. Tomēr šie empīriskie pierādījumi ir balstīti uz pētījumiem, kas ir ārpus sportiskā vai sporta konteksta, bet kuriem ir diezgan zema metodoloģiskā kvalitāte. Tādēļ, lai parādītu šo programmu efektivitāti, nepieciešami randomizēti kontrolēti pētījumi. Turklāt nav pilnībā izprotami efektu mehānismi, kas parāda, kā saprāta treniņš ietekmē sniegumu dažādās sporta disciplīnās. Joprojām trūkst visaptverošas izpratnes par smadzeņu darbības un uzvedības mijiedarbību, lai sasniegtu optimālu vingrinājumu veiktspēju sportā.(Marcora, 2017) Pētījuma hipotēze: elpošanas ritmi ietekmē sportistu koncentrēšanās spējas. Pētījumā piedalījās 6 sportistes, kas piedalās sacensībās. Pētījuma instruments: elpošanas ritmi un mērījumu ierīce, ar mērķi izpētīt elpošanas ritmu ietekmi uz sportistu koncentrēšanās spējām. Pētījumā secināts, ka elpošanas ritmi ietekmē koncentrēšanās spējas. Proti – palielina tās. Pētījumā gūtās atziņas var izmantot sportisti, kas piedalās sacensībās. Kā arī šis pētījums var kalpot sporta psiholoģijas metodiku pilnveidošanā.

The aim of the study: to find out what the impact of breathing rhythms on athletes' concentration capabilities are. Looking at recent research in sports psychology, a “theoretical” approach is highlighted between 2009 and 2018, meaning that large amounts of empirical evidence suggest that mind-based programs in sport could have a positive impact on performance psychological correlations, such as concentration, emotion regulation and flow. Yet this empirical evidence is based on studies that are out of the athletic or sporting context, but which have a rather low methodological quality. Therefore, randomized controlled studies are needed to demonstrate the effectiveness of these programs. Moreover, there is no fully understandable effect mechanisms that show how the mind training affects performance in different sports disciplines. There is still a lack of a comprehensive understanding of the interaction between brain action and behaviour to achieve optimal exercise performance in sport. (Marcora, 2017) Study hypothesis: Breathing rhythms affect athletes' concentration capabilities. The study involved 6 athletes participating in the competitions. Study tool: Breathing rhythms and measurement device, with the aim of exploring the effects of breathing rhythms on athletes' concentration capabilities. The study concludes that breathing rhythms affect concentration. Namely, increasing it. The lessons learned from the study can be used by athletes participating in competitions. This study can serve in the development of methodologies for sports psychology as well.