Augstas intensitātes saudzējošas ietekmes intervālu treniņš maztrenētu indivīdu ar paaugstinātu ķermeņa svaru kardiovaskulārās sistēmas funkcionālā stāvokļa un fiziskās sagatavotības uzlabošanai.

Abstract

Kvalifikācijas darba mērķis ir noteikt augstas intensitātes saudzējošas ietekmes intervālu treniņu programmas ietekmi uz kardiovaskulārās sistēmas funkcionālā stāvokļa un fiziskās sagatavotības rādītājiem. Pētījumā piedalījās astoņi dalībnieki, kuru vidējais vecums bija 36,5±6.97 gadi un ķermeņa masas indekss – 29,07±1,59 kg/m2. Visi pētījuma dalībnieki veica pētījuma ietvaros izstrādāto augstas intensitātes saudzējošas ietekmes intervāla treniņa programmu 10 nedēļām, kurā tika iekļauti tikai saudzējošas ietekmes vingrinājumi, izslēdzot pliometriskus, eksplozīvus un lēcienveidīgus vingrinājumus, kas nav ieteicami indivīdiem ar locītavu saslimšanām, paaugstinātu ķermeņa masu, grūtniecēm un iesācējiem. Programmā tika izmantota intervāla metode - 4x1 minūte, viena minūte aktīvā atpūta, četri piegājieni un starp piegājieniem divu minūšu atpūta. Pirms un pēc programmas realizācijas, tika veikti bioķīmiskie izmeklējumi (glikozes, zema blīvuma lipoproteīna holesterīna un triglicerīdu līmenis asinīs), noteikta sirdsdarbības frekvence, sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens miera stāvoklī, kā arī veikti fiziskās sagatavotības testi. Pēc augstas intensitātes saudzējošas ietekmes intervālu treniņu programmas realizācijas, pētījuma dalībniekiem tika novēroti kardiovaskulārās sistēmas funkcionālās stāvokļa vidējo rādītāju samazinājums. Pēc rezultātu analīzes tika konstatēts, ka lielākā ietekme ir bijusi uz zema blīvuma lipoproteīna holesterīna līmeņa asinīs vidējo rādītāju. Tas samazinājās no 4,36±0,45 mmol/L uz 4,07±0,36 mmol/L, radot samazinājumu par 6,4%. Tāpat vērā ņemamas izmaiņas bija sirdsdarbības frekvences miera stāvoklī vidējā rādītājā, samazinoties no 65,13±5,22 mmHg uz 61,50±3,78 mmHg (-5,4%). Pārliecinoši uzlabojumi tika novēroti fiziskās sagatavotības vidējos rādītājos, it īpaši muskuļu spēka pieaugumā, jo treniņu programmā tika pielietoti arī funkcionāli un spēka vingrinājumu ar savu ķermeņa svaru. Maksimālais skābekļa patēriņa vidējais rādītājs palielinājās no 33,44±5,23 ml/kg/min līdz 36,10±5,73 ml/kg/min (7,96%). Ar saudzīgas ietekmes vingrinājumiem augstas intensitātes intervālu metodē, izmantojot funkcionālos un spēka vingrinājumus, ir iespējams uzlabot ne tikai aerobās darbaspējas, bet arī muskuļu spēku iepriekš netrenētiem un mazkustīgiem indivīdiem ar paaugstinātu ķermeņa svaru. Pētījuma rezultāti apstiprināja pētījuma hipotēzi – augstas intensitātes saudzējošas ietekmes intervāla treniņi paaugstina kardiovaskulārās sistēmas funkcionālo stāvokli un fizisko sagatavotību.

The aim of the qualification paper is to determine the impact of the high intensity low-impact interval training program on the functional state of the cardiovascular system and physical fitness indicators. The study involved eight participants with the avarage age of 36.5±6.97 years and a body mass index of 29.07±1.59 kg/m2. All study participants performed a 10-week high intensity low-impact interval training program, developed in the framework of the study which included only low-impact exercises, excluding plyometric, explosive and jumping exercises, which are not recommended for individuals with joint diseases, overweight, pregnant women and beginners. The program used the interval method - 4x1 minute, one minute of active rest, four hikes and two minutes of rest between hikes. Before and after the implementation of the program, biochemical tests (glucose, low density lipoprotein cholesterol and triglycerides in the blood) were performed, resting heat rate, systolic blood pressure and diastolic blood pressure were determined, as well as a test of physical fitness was performed. After the implementation of the training program, the participants of the study showed a decrease in the average indicators of the functional state of the cardiovascular system. Analysis of the results showed that the greatest effect has been on the average of low-density lipoprotein cholesterol levels in the blood. It decreased from 4.36±0.45 mmol/L to 4.07±0.36 mmol/L, resulting in a decrease of 6.4%. There was also a significant change in average heart rate at rest, decreasing from 65.13±5.22 mmHg to 61.50±3.78 mmHg (-5.4%). Convincing improvements were observed in the physical fitness averages, especially in the increase in muscle strength, as functional and strength exercises with bodyweight were also used in the training program. The maximal oxygen uptake increased from 33.44±5.23 to 36.10±5.73 ml/kg/min (7.96%). With low-impact exercises in the high intensity interval method, using functional and strength exercises, it is possible to improve not only aerobic performance, but also muscle strength in previously low-trained individuals with increased body weight. The results of the study confirmed the hypothesis of the study - high intensity low-impact interval training increases the functional state of the cardiovascular system and physical fitness.