Carpal tunnel syndrome

Abstract

Karpāla kanāla sindroms ir visbiežāk sastopamā kompresijas neiropātija. Karpālā kanāla sindroms (CTS) ir klīnisks stāvoklis, kas izriet no vidējā nerva (n. Medianus) iesprūšanas vietā, kur tas iziet zem plaukstas šķērseniskās karpālās saites (lig. Carpi transversum). Karpālā kanāla sindroms ir perifēra neiropātija, ko var izraisīt akūta vai hroniska šī nerva saspiešana. Tā ir visizplatītākā augšējo ekstremitāšu ieslodzījuma neiropātija, kas veido 90% no visiem gadījumiem. Balstoties uz mūsdienu medicīnisko ierīču nepārtraukto attīstību, ir nepieciešams izpētīt un salīdzināt jaunās metodikas un ierīču operatīvas ārstēšanas metodes ar tradicionālajām, lai izvērtētu to priekšrocības un trūkumus. Darba mērķis: Zinātniskā darba mērķis ir salīdzināt atvērtās un endoskopiskās karpālo kanālu operāciju savstarpējo efektivitāti. Darba uzdevumi: Darba uzdevums ir noteikt kura no minētajām ķirurģiskajām tehnikām ir efektīvāka. Darba hipotēze: • Atvērta veida karpāla kanāla operatīvajai metodikai ir lielāks skaits strukturālo komplikāciju. • Endoskopiska karpālā kanāla ārstēšana efektivitāte samazina pēcoperāciju simptomus. • Endoskopiskās karpālo kanālu operācijai ir ātrāks pēcoperāciju atveseļošanas periods. Darba metodes: Darbā tika izmantota zinātniskā literatūra un publikācijas no ”Pubmed”, “UpToDate”, “PubMed” , “Clinical Key” , “AMBOSS”, “BMJ” un ”Google scholar”. Darba rezultāti: Izvērtētie literatūras dati norāda, ka atvērtā veida karpāla kanāla operatīvajai metodikai komplikāciju biežums nav lielāks kā endoskopiskajai metodikai. Balstoties uz literatūriskajiem datiem īstermiņā endoskopiskas karpāla kanāla dekompresija nesamazina pēcoperāciju atveseļošanas laiku, tomēr ilgtermiņā var nodrošināt ātrāko postoperatīvo sāpju sindroma mazināšanu. Secinājums: Piemērotākā karpāla kānāla ķirurģiskās metodes izvēle un to efektivitāte ir atkarīga no ķirurga personīgās pieredzes. Balstoties uz izpētes literatūras avotiem, netika pierādīts ka kāda no konkrētajām ķirurģiskajām metodēm sniegtu labākus rezultātus. Atvērtā karpālā kanāla izdalīšanās gadījumā komplikāciju biežums nav lielāks. Pareiza un bez komplikācijām veikta endoskopiska karpālā kanāla atbrīvošana varētu sniegt labumu pēcoperācijas simptomu lielākai mazināšanai, bet tikai īstermiņā. Pacientiem, kuriem izdalās endoskopiskā karpālā kanāla izdalīšanās, pēc operācijas nav ātrāka atveseļošanās. Kopējais rezultāts starp šīm metodēm ir līdzīgs. Tomēr nopietnas komplikācijas, jo sarežģīts sāpju sindroms bieži tiek novērots pēc operācijas. Vislabāko ārstēšanas rezultātu pacients iegūs, kombinējot dažādas neķirurģiskas un ķirurģiskas izmeklēšanas. Abiem operāciju veidiem ir priekšrocības un trūkumi, salīdzinot viens ar otru. Atklāta operācija piedāvā tiešu vidējā nerva vizualizāciju operācijas laikā, un tai ir nepieciešama mazāka apmācība nekā endoskopiskās izmeklēšanas. Tāpēc minētajā literatūrā nevarēja atrast galīgus un pārliecinošus pierādījumus, kas pierāda abu ķirurģisko paņēmienu pārāku

Carpal tunnel syndrome is the most common entrapment neuropathy worldwide. Carpal tunnel syndrome (CTS) is a clinical condition resulting from the entrapment of the median nerve (n. medianus) in the location where it passes under the transverse carpal ligament (lig. carpi transversum) in the wrist. Carpal tunnel syndrome is a peripheral neuropathy which may be caused by acute or chronic compression of this nerve. It is the most common entrapment neuropathy of the upper extremity, which accounts for 90% of all cases. Since the technological advancements in medicine continues to develop in a fast pace, it is essential to continuously evaluate and compare the newer techniques and technologies with the more traditional ones still being used today. The assessment of the benefits and limitations of the latest innovations compared to the older ones with significant historical importance is crucial in the determination on what focus areas we as a scientific community should strive to improve and develop for the future of medicine. Aim. In this literature review the purpose is to compare the benefits and limitations of the open carpal tunnel release (OCTR) and endoscopic carpal tunnel release (ECTR), in order to determine if any of the two techniques is more effective and would therefore be to prefer. Task. The main task is to determine which of the two surgical techniques has the most advantages overall over the other. Hypothesis • Open carpal tunnel release have a higher rate of structural complications. • Endoscopic carpal tunnel release provides a greater relief of symptoms. • Patients undergoing endoscopic carpal tunnel release have a quicker postsurgical recovery. Method. Literature review by reviewing relevant publications and other literature sources from PubMed, UpToDate, Clinical Key, AMBOSS, BMJ, Google scholar. Results. The reviewed literature indicated that the open carpal tunnel release does not have a higher rate of complications compared to endoscopic. The reviewed literature also reveals that even though the endoscopic technique did not decrease the time for post-surgical recovery, in the short term, it could provide a greater post-surgical symptom relief. Conclusion. The correct choice of surgical method in treatment of carpal tunnel syndrome is based on the preference and experience of the surgeon as well as the condition of the patient. In the reviewed literature no definitive superiority of benefits of one surgical technique has been proven. Open carpal tunnel release does not have a higher rate of complications. Endoscopic carpal tunnel release, if performed correctly and without complications, could provide the benefit of a greater relief of post-surgical symptoms but only in the short-term. Patients undergoing endoscopic carpal tunnel release do not have a quicker post-surgical recovery. The overall outcome between those methods is similar. However, serious complications as the complex pain syndrome is seen frequen