Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.147-154
Title: Trade War: Georgia vs. Russia
Other Titles: Tirdzniecības konflikts: Gruzija vs. Krievija
Authors: Abuseridze, Giga
Rīga Stradiņš University, Faculty of Law
Keywords: trade war;World Trade Organisation;International Monitoring System;Deep and Comprehensive Free Trade Agreement;Regional Trade Agreement;tirdzniecības konflikts;Gruzija un Krievija;Pasaules Tirdzniecības organizācija;brīvās tirdzniecības līgums;reģionālais tirdzniecības līgums
Issue Date: 2020
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University
Citation: Socrates: Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls = Rīga Stradiņš University Faculty of Law Electronic Scientific Journal of Law. Rīga: RSU, 2020, Nr. 3 (18). 147.–154. lpp. https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.147-154
Series/Report no.: Socrates 2020, 3 (18)
Abstract: The following article focuses on the history of trade relations between Georgia and Russia that in the Author’s view eventually developed into the “trade war”. Enrolment of Russia into the WTO enabled subjection of Russia to the WTO regulations. Georgia, as a full member of the WTO, rather legitimately refused to allow Russia to join the organisation until Moscow would fulfil Tbilisi’s claims. One of the demands of the Georgian side was directly related to the separatist conflicts in Abkhazia and South Ossetia, which further complicated the negotiations due to the destructive actions of Russia. There are difficult issues connected to the Georgian position from the global trade perspective. The position deals with the legally political difficulties. The article provides insight into the problem regarding the Trade War from the Georgia perspective.
Gruzijas un Krievijas sarunām par iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir sena vēsture. Gruzijas nostāju par Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai vienmēr ir noteikusi abu valstu politiski tiesiskā situācija. Gandrīz 18 gadus bija vērojama Krievijas ietekme attiecībā uz Gruzijas dalību attiecīgajā organizācijā. Jāatzīmē, ka Gruzija kā pilntiesīga Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts pilnīgi likumīgi pieņēma lēmumu atteikt Krievijas dalību tajā, vienlaikus lūdzot izpildīt Gruzijas prasības. Jāpiezīmē, ka viena no Gruzijas puses prasībām bija tieši saistīta ar separātiskajiem konfliktiem Abhāzijā un Dienvidosetijā, kas vēl vairāk sarežģīja sarunas Krievijas darbības dēļ. Sarunas par Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai sākās 2002. gadā, un pārrunu laikā tika vērotas vairākas politiski tiesiska rakstura darbības, kas ietekmēja turpmāko attiecību scenāriju. Veiktais pētījums norāda uz to, ka gadījumā, ja Gruzija atver tirdzniecības koridorus, pamatojoties uz Krievijas un Gruzijas 2011. gada nolīgumu, tad valsts vispirms ievēro savas intereses. Šajā procesā ir svarīgs aktīvs Gruzijas un tās sabiedroto, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas, atbalsts. Jāatzīmē, ka Gruzijas noteiktā embargo atcelšanu Krievijai noteica 2011. gadā parakstītais nolīgums, uz kura pamata Gruzija piekrita Krievijas uzņemšanai organizācijā. Krievijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai nozīmēja pārvērst valsti par civilizētu sistēmu un automātiski ieviest noteikumus, kas uzliek Krievijai pienākumu ievērot vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību.
DOI: https://doi.org/10.25143/socr.18.2020.3.147-154
ISSN: 2256-0548
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:Socrates. 2020, 3 (18)

Files in This Item:
File SizeFormat 
Socrates-18_13_Abuseridze-Giga_147-154.pdf206.12 kBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons