Occurrence of Carpal Tunnel Syndrome in Occupational Medicine: a Comparision Between Latvia and Norway

Abstract

Pamatinformācija: Aizvien vairāk Eiropas iedzīvotāji sastopās ar Karpālā tuneļa sindromu. Tā parādība pieaug arī Latvijā un Norvēģijā. To esam spējīgi noteikt, pateicoties labākam sociālekonomiskajam stāvoklim un diagnostikai. Kā liecina dažādi Eiropas pētījumi, slimības risks ir saistīts ar sieviešu dzimumu, vecuma pieaugumu un profesiju. Mērķis: pētījuma mērķis ir analizēt dažādu valstu pacientu korelāciju, atbilstoši sociāli demogrāfiskajiem datiem. Parametri, kas izmantoti šajā pētījumā, ir minēti 6. pielikumā. Metodes: mēs izmantojām 100 pacientu grupu no divām valstīm. 50 no Latvijas un 50 no Norvēģijas. Mūsu mērķis ir pierādīt hipotēzi, ka Norvēģijas pacienti tiek diagnosticēti agrākā vecumā kā Latviešu, pateicoties labākai veselības aprūpei, kā arī labāka sociālekonomiskā stāvokļa dēļ. Hipotēzes otrā daļa bija par to, ka Karpālā tuneļa sindroms skar vairāk sievietes kā vīriešus. Rezultāti: ar vecumu un dzimumu saistītas analīzes parādīja atšķirības starp pacientu grupām šajās divās valstīs. Norvēģijā pacienti tika diagnosticēti agrāk viņu darba dzīves laikā, bet korelācija starp slimību un profesiju šajās divās valstīs ir atšķirīga. Secinājums: Neatkarīgi no valsts izcelsmes, pacientiem ir vienādi riska faktori KTS attīstībai. Dažās profesijās skrīninga testi var palīdzēt diagnosticēt KTS attīstību agrāk, bet no otras puses, pacienti arī ir atbildīgi par medicīniskās palīdzības pieprasīšanu simptomu parādīšanās gadījumā.

Background: Carpal tunnel syndrome incidence is rising among European population, as well as in Latvia and Norway, because of better socioeconomic status and diagnostics. As it is proven by different European studies that the risk of disease is correlated to female gender, increasing age and occupation. Aims: The objective of the study is to analyse the correlation in patients from different countries, in accordance with socio-demographic data. The parameters used in this study are mentioned in Appendix 6. Methods: We used a group of 100 patients from both countries, 50 from each, to prove our hypothesis that patients in Norway had a lower age at the time of diagnosis, due to better health care and better socio-economic status. Second part of the hypothesis was that females are more affected. Results: Age-related and gender-related analysis showed differences between patient groups in these two countries. In Norway patients were diagnosed earlier during their working life, but on the other hand, correlation between disease and occupation is different between these two countries. Conclusion: Regardless of country of origin, patients share same risk factors for CTS. Screening tests can help to diagnose the CTS earlier in some professions, while on the other hand, patients have also responsibility to seek medical assistance in case of appearance of symptoms.