Title: Plagiocephaly Caused by Craniosynostosis, a Clinical Case Study
Other Titles: Kaniosinostozes izraisīta plagiocefālija, klīniskā gadījuma analīze
Authors: Vija Siliņa
Alexej Gossen
Ārvalstu studentu nodaļa
International Student Department
Keywords: Kraniosinostoze;sastopamība;Latvija;Eiropa;sagitāls;nesindromisks;gadījuma izpēte;Craniosynostosis;incidence;Latvia;Europe;Sagittal;non-syndromic;case study
Issue Date: 2020
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Plagiocefālija ir galvaskausa formas deformācija. Izšķir pozicionālu un nepozicionālu. Kamēr pozicionālā plagiocefālija bieži ir atgriezeniska un tai nav nepieciešama ķirurģiska operācija, kraniosinostozes izraisītajai plagiocefālijai bieži nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Kraniosinostoze ir reta saslimšana, un it īpaši vieglākos gadījumos, var palikt neatklāta ilgu laiku, izraisot kraniofaciālas deformācijas un bērna attīstības aizturi. Šī zinātniskā darba mērķis ir iepazīstināt ar sagitālās šuves kraniosinostozes klīnisko gadījumu, sniegt ieskatu, kā kraniosinostoze var izpausties, kā to var atklāt vecāki, ģimenes ārsti, speciālisti un kā to var ārstēt. Tāpat arī sniegsim sīkāku informāciju par kraniosinostozes sastopamības līmeni Latvijā no 2016. gada janvāra līdz 2019. gada decembrim. Pacientam tika diagnosticēta sagitālās šuves kraniosinostoze – īpaša plagiocefālijas nepozicionāra forma. Sākotnēji pacienta galvaskauss nebija deformēts. Tikai dažus mēnešus vēlāk pacienta galvaskauss sāka iegūt olveida formu, kas noveda pie nosūtīja pie neiroķirurga, lai tiktu veikts sākotnējs novērtējums. Diagnoze tika uzstādīta, vizualizējot slēgtu sagitālo šuvi trīs dimensiju datortomogrāfijā. Diagnozes uzstādīšanas laikā netika konstatēti psihomotorās attīstības traucējumi. Piemērotākā terapija pacienta stāvoklim ir “kalvārija velves pārveidošana”, kuras laikā tiek noņemta daļa galvaskausa, lai ļautu augt galvaskausa telpai un novērstu turpmākās komplikācijas. Operācija bija veiksmīga, jo pēc operācijas nebija tūlītēju komplikāciju, kā arī galvaskauss sāka iegūt fizioloģisku formu. Šis gadījums ir īpašs, jo primārajā aprūpē kraniosinostozi novēro reti, un līdzīga gadījuma novērošana var ilgt pat vairākus gadus. Šī zinātniskā darba secinājums ir tāds, ka sagitālo šuvju kraniosinostozi ģimenes ārsts var noteikt laikus, veicot regulāru bērna apskati un galvas apkārtmēru mērīšanu un, ja iespējams, ultrasonogrāfiju. Turklāt tas ir stāvoklis, kuru var ķirurģiski izlabot ar nelielu komplikāciju risku, nodrošinot turpmāku fizioloģisku bērna attīstību. Vēl viens secinājums ir ievērojams kraniosinostozes sastopamības līmeņa pieaugums Latvijā periodā no 2016. gada janvāra līdz 2019. gada decembrim. Gadījuma analīzei izmantota recenzētu rakstu un medicīnas grāmatu meklēšana, izmantojot PubMed, Google Scholar, un tieša meklēšana Google. Manam klīniskajam gadījumam iegūtie dati tika iegūti pacienta apskatē, ievācot anamnēzi no pacientu vecākiem, no medicīniskajiem ierakstiem SIA Vija Med, kā arī Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā.
Plagiocephaly is an asymmetrical distortion of the head shape, it can be roughly divided into positional plagiocephaly and non-positional plagiocephaly. While positional plagiocephaly is often reversible and does not require surgery, non-positional plagiocephaly caused by craniosynostosis often requires surgical intervention. Craniosynostosis is a rare disease and especially in mild cases it can remain undetected for a longer time, eventually causing craniofacial deformities and delay in development. The goal of this scientific work is to present a case of a boy with sagittal suture craniosynostosis, give insight and show how craniosynostosis can manifest, how it can be detected by parents, general practitioners, specialists, and how it can be treated. Furthermore, we will provide more detailed information about the incidence rate of craniosynostosis in Latvia from January 2016 until December 2019. The patient was diagnosed with sagittal suture craniosynostosis, a special form of non-positional plagiocephaly. At birth there was no noticeable skull deformity. Only few months later the skull of the patient started to take on an ovoid shape, which lead to referral to a neurosurgeon for initial assessment. The diagnosis was made by visualization of a closed sagittal suture in a three-dimensional computer tomography. At the time of diagnosis, the patient showed normal psychomotor development. The therapy for his condition is called “calvarial vault remodelling” and requires a portion of the skull to be removed to allow the cranium space to grow and prevent future complications. The surgery was a success as there were no immediate post-surgical complications and the skull is starting to take a physiological shape. What makes this case special is the fact that craniosynostosis is rarely observed in primary care and may take years to observe a similar case. The conclusion of this scientific work is, sagittal suture craniosynostosis can be detected early by a general practitioner when performing routine check-ups, measurement of the head circumference of the child and, if available, ultrasonography. Additionally, it is a condition that can surgically be corrected and may allow physiological development in the future, with little risks for complications. Another conclusion is a noticeable increase in craniosynostosis incidence rate in Latvia during the observation period January 2016 until December 2019. For case analysis and discussion peer-reviewed articles and medical books were searched, through PubMed, Google Scholar, and direct google search. The data acquired for my clinical case was acquired by physical examination of the patient, anamnesis from the patient’s parents, medical records available at SIA Vija Med, and the Children’s Clinical University Hospital in Riga.
Description: Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.