Prevalence of Pseudoexfoliation Syndrome in Cataract Patients in Latvia

Abstract

Šī darba mērķis ir mērīt pseidoeksfoliācijas sindroma (PES) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū. Darbā tiek sniegts apskats par PES, kā arī tiek prezentēti pētījuma rezultāti, kurā piedalījās 998 pacienti, kuriem tika veiktas PES pārbaudes pirms kataraktas operācijas. PES ģenētiskie aspekti, kā arī iemesli tā attīstībai un ārstēšanas opcijas ir papildus aprakstīti un apspriesti šajā pētnieciskajā darbā. Pacienti tika izvēlēti pēc nejaušības principa no visiem kataraktas pacientiem Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā, Latvijā 2020. gada pirmajā pusē. Pacientu dati iekļauj pacientu vecumu un dzimumu, kā arī to, vai pacientiem ir PES vai nē. Rezultāti ir analizēti un grupēti attiecīgi pēc vecuma grupām. Ir svarīgi minēt, ka dati tika ņemti tikai no kataraktas pacientiem, kuriem tika veiktas operācijas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Šis aspekts ir jāņem vērā iespējamo Latvijas reģionālo atšķirību dēļ. Kopumā PES izplatība ir 21,6%. No 998 pacientiem 216 ir PES. Vīriešu vidū PES izplatība ir lielāka ar 23,1% salīdzinājumā ar sievietēm, kur PES konstatēta 21,0%. Salīdzinot vecuma grupas, grupā no 80 līdz 89 gadiem ir vislielākā izplatība ar 25,1%. Tomēr tika novērotas arī dzimumu atšķirības. Sievietēm ir visaugstākā sastopamība vecuma grupā no 80 līdz 89 gadiem, taču vīriešiem visaugstākā sastopamība ir vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem. Papildus ir vērts minēt, ka sieviešu rezultāti uzrāda, ka PES iegūšanas risks palielinās līdz ar lielāku vecumu līdz 80–89 gadu vecumam, taču vīriešiem PES attīstības risks pēc 60–69 gadu vecuma saglabājas samērā stabils. Rezultāti dažādās vecuma un dzimuma grupās nav statistiski nozīmīgi. Tas ir saistīts ar pārāk mazu pacientu datu skaitu un datu ieguves veida ietekmi. Tikai kataraktas pacienti tika izmantoti, kas nesniedz pilnīgu neitrālu pacientu sadalījumu. Tomēr šī pētījuma rezultātus var izmantot, lai novērtētu risku attiecīgajiem PES pacientiem Latvijā. Aprēķinātā izplatība varētu būt palīgmateriāls izmeklējumiem, kā arī varētu ietekmēt operāciju plānošanu, kur PES ietekmē pacientu operācijas iznākumu un turpmāko ārstēšanas procesu.

This work aims to measure the prevalence of Pseudoexfoliation syndrome (PES) in the Latvian population. Therefore, a description of PES itself is done during this work as well as the results of the study which includes 998 patients that were tested for PES before a cataract surgery. The genetical aspect of PES, as well as reasons for the development and treatment options are also discussed and reviewed in this research paper. Patients were chosen randomly from all cataract patients in the Paul Stradins Hospital in Riga, Latvia during the first half of year 2020. Patient data include age and gender of the patients, as well as if they have PES or not. Results are analyzed and sorted according to age groups. Results show the prevalence for each gender in each age group of the analyzed data. It is important to say, that the data was taken only from cataract patients which were operated in the Paul Stradins Hospital. This must be considered due to possible distortions of potential regional differences in Latvia. Overall, the prevalence of PES is 21,6%. Out of 998 patients, 216 have PES. Males have a higher prevalence for PES with 23,1% in comparison to females which have a prevalence of 21,0%. Comparing the age groups, the group 80-89 years of age has the highest prevalence with 25,1%. However, gender differences can be noted. Females have the highest incidence in the group 80-89 years, while males have the highest prevalence in the group 60-69 years. Also, it is worth mentioning that the result for females shows that the risk of getting PES increases with higher age until they reach the age 80-89, while for males the risk of developing PES remains relatively stable after the peak at age 60-69. Results in different age and gender groups are not statistically significant. This is due to too small number of patient data and impact of the way where the data came from. Only cataract patients were used, which does not give a total neutral distribution of the patients. However, results in this study can be used to estimate the risk for certain patients for PES in Latvia. The calculated prevalence could be a guide for examinations and influence the planning of surgeries where PES has an influence on the outcome and further healing process of the patients.