Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2020-06-pdk
Title: Iekaisīgo zarnu slimību aktivitāte iepriekš hospitalizētiem pacientiem ar paplašināta spektra beta-laktamāzes producējošām Enterobacteriaceae dzimtas baktērijām zarnu traktā. Promocijas darba kopsavilkums
Other Titles: Inflammatory Bowel Disease Activity in Previously Hospitalised Patients with Extended Spectrum Beta-lactamase Producing Enterobacteriaceae Presence in the Gut. Summary of the Doctoral Thesis
Authors: Lejnieks, Aivars
Krūmiņa, Angelika
Skuja, Vita
Keywords: Zinātnes nozare – medicīna, apakšnozare – internā medicīna;promocijas darba kopsavilkums
Issue Date: 2020
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Skuja, V. 2020. Iekaisīgo zarnu slimību aktivitāte iepriekš hospitalizētiem pacientiem ar paplašināta spektra beta-laktamāzes producējošām Enterobacteriaceae dzimtas baktērijām zarnu traktā: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – internā medicīna. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2020-06-pdk
Abstract: Ievads. Paplašināta spektra beta-laktamāzes (ESBL) producējošās Enterobacteriaceae dzimtas baktērijas (ESBL-E) ir visbiežāk sastopamie multi-rezistentie mikroorganismi (MRM) iekaisīgo zarnu slimību (IZS) pacientu zarnu traktā. Iepriekš hospitalizētiem IZS pacientiem ir lielāka iespēja atkārtoti nonākt kontaktā ar medicīnas sistēmu un veicināt tālāku ESBL-E izplatību, ja tās konstatētas pacientu zarnu traktā. Ņemot vērā, ka Enterobacteriaceae dzimtas baktēriju palielināts īpatsvars zarnu mikrobiotas sastāvā tiek saistīts ar IZS – čūlainā kolīta (ČK) un Krona slimības (KS) – attīstību, ESBL-E esamības gadījumā IZS pacientu zarnu traktā varētu tikt novērota lielāka IZS klīniskā aktivitāte. Mērķis. Pētījuma mērķis bija noteikt atšķirības IZS klīniskajā aktivitātē iepriekš hospitalizētiem ČK un KS pacientiem ar un bez ESBL-E pacientu zarnu traktā. Pētījuma pamatā ir hipotēze, ka iepriekš hospitalizētiem IZS pacientiem ar ESBL-E zarnu traktā ir vērojama augstāka IZS klīniskā aktivitāte. Materiāli un metodes. Šķērsgriezuma pētījums, kas veikts divos terciārās medicīnas centros Rīgā, Latvijā, laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, iekļaujot iepriekš hospitalizētu ČK un KS pacientu slimības klīniskās aktivitātes rādītājus un informāciju par ESBL-E šo pacientu zarnu traktā. ČK un KS pacienti analizēti atsevišķi, jo atšķirīgi ir principi un punktu sistēmas, pēc kurām nosaka IZS klīnisko aktivitāti. ČK klīniskā aktivitāte un izplatība novērtēta pēc pilnās un daļējās Mayo score punktu sistēms, adaptētā Truelove and Witt’s indeksa un Montreālas klasifikācijas, savukārt KS klīniskā aktivitāte un izplatība novērtēta pēc Krona slimības aktivitātes indeksa (CDAI), Harvey-Bradshaw indeksa (HBI) un Montreālas klasifikācijas atbilstoši Eiropas Krona un Kolīta organizācijas (ECCO) vadlīnijām. No pacientiem tika iegūts rektālās iztriepes biomateriāls, no kura izolētas ESBL-E un noteikti baktēriju ESBL produkciju noteicošie plazmīdu gēni (blaCTX-M, blaTEM un blaSHV) atbilstoši Eiropas Antibakteriālās jutības noteikšanas komisijas (EUCAST) vadlīnijām. ČK un KS klīniskās aktivitātes rādītāji salīdzināti gadījumos ar un bez ESBL-E iepriekš hospitalizēto IZS pacientu zarnu traktā. Rezultāti. Pētījumā analizēti 177 iepriekš hospitalizēti IZS pacienti – 122 (69%) ČK un 55 (31%) KS pacienti. ESBL-E šo pacientu zarnu traktā konstatētas 19 (11%) gadījumos – 13 (11%) ČK un 6 (11%) KS pacientiem. E. coli bija visbiežāk konstatētā ESBL-E, kas visbiežāk saturēja blaCTX-M baktēriju plazmīdu gēnu gan ČK, gan KS gadījumā. Iepriekš hospitalizētiem gan ČK, gan KS pacientiem ar ESBL-E zarnu traktā, salīdzinot ar pacientiem bez ESBL-E zarnu traktā, tika konstatēta lielāka slimības klīniskā aktivitāte pēc pilnās Mayo score punktu sistēmas (Mdn = 5, IQR = 6 vs. Mdn = 3, IQR = 2 punkti; p = 0,016), adaptētā Truelove and Witt’s indeksa (mērena vs. viegla slimība; p < 0,0001) un Montreālas klasifikācijas (vidēji smaga slimība vs. klīniskā remisija; p = 0,001) ČK pacientiem un CDAI (vidēji smaga slimība vs. remisija; p = 0,028; Mdn = 219, IQR = 281,71 vs. Mdn = 103,99, IQR = 119,01 punkti; p = 0,023) un HBI (mērena slimība vs. remisija; p = 0,008; Mdn = 7, IQR = 8 vs. Mdn = 3, IQR = 5 punkti; p = 0,01) KS pacientiem. ČK pacientiem ar ESBL-E zarnu traktā tika konstatēta plašāka slimības izplatība (ekstensīvs kolīts (E3) vs. proktīts (E1); p = 0,042) resnajā zarnā. Secinājumi. Augstāka IZS klīniskā slimības aktivitāte tika konstatēta iepriekš hospitalizētiem ČK un KS pacientiem, kuru zarnu traktā konstatētas ESBL-E. Nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu ESBL-E saistību ar IZS klīnisko aktivitāti.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgā, Latvijā. Aizstāvēšana: 2020. gada 2. jūnijā plkst. 15.00 tiešsaistē Zoom platformā.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2020-06-pdk
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2020. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File SizeFormat 
2020-06_Skuja-Vita_PDK_569.pdf1.13 MBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons