Temporomandibulāro locītavu artrīta attīstību ietekmējošie faktori, klīniskie un radioloģiskie simptomi bērniem ar juvenilu idiopātisku artrītu. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Juvenils idiopātisks artrīts (JIA) ir biežākā reimatoloģiskā slimība bērnu vecumā, kuras gadījumā iekaisums var skart jebkuru locītavu, tostarp arī temporomandibulārās locītavas (TML). Šo locītavu iekaisums var radīt ilgtermiņa sekas – dentofaciālus bojājumus un funkcionālus traucējumus, kas būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Zelta standarts temporomandibulāro locītavu artrīta diagnostikā ir magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRI) ar kontrastvielu, kas ir invazīva, dārga metode. Lai noskaidrotu JIA slimnieku grupu, kuriem ir indikācijas MRI veikšanai, nepieciešams noskaidrot tos faktorus, kas ietekmē TML artrīta attīstību, kā arī zināt, kuri no subjektīvajiem un/vai objektīvajiem simptomiem biežāk asociējas ar artrīta atradi MRI. Darba mērķis bija noskaidrot TML artrīta attīstību ietekmējošos demogrāfiskos, slimību raksturojošos klīniskos, laboratoriskos un ģenētiskos faktorus, kā arī klīniskos (subjektīvos un objektīvos) un radioloģiskos simptomus un to savstarpējo saistību bērniem ar juvenilu idiopātisku artrītu. Pētījums bija prospektīvs, šķērsgriezuma, veidots no četrām daļām: 1) analizēti pacientu grupas demogrāfiskie un slimību raksturojošie rādītāji; 2) noteikti TML artrīta attīstību ietekmējošie faktori, tai skaitā HLA II klases alēles pacientu grupās ar TML artrīta pazīmēm MRI un bez tām; 3) analizēti subjektīvie un objektīvie simptomi un to saistība ar MRI; 4) analizēti MRI rezultāti un to atšķirības JIA pacientiem ar un bez TML artrīta subjektīvajiem un/vai objektīvajiem simptomiem. Pētījumā tika iekļauts 91 JIA pacients, kuriem laikā no 2010. līdz 2015. gadam veikts MRI ar kontrastvielu: 80 pacienti bija ar subjektīviem un/vai objektīviem TML artrīta simptomiem, bet 11 pacienti – bez simptomiem (asimptomātiski). TML artrīta attīstību ietekmējošie faktori, tai skaitā HLA II klases alēles, tika analizētas atkarībā no MRI atrades – 72 pacientiem tika konstatētas TML artrīta pazīmes, 19 pacientiem to nebija. Pētījuma pacientiem un 100 veselu indivīdu kontroles grupai tika veikta HLA II klases alēļu DRB1, DQA1, DQB1 genotipēšana. Līdz šim nav veikti pētījumi par HLA II klases alēlēm JIA slimniekiem ar TML artrītu. No visiem demogrāfiskiem, slimību raksturojošiem klīniskiem un laboratoriskiem TML artrīta attīstību ietekmējošajiem faktoriem CRP bija statistiski ticami augstāks pacientu grupā ar artrīta MRI atradi. Tika konstatēts, ka JIA ar TML artrītu pastāv ģenētiska predispozīja. Risks TML artrīta attīstībai bija pacientiem ar alēlēm DRB1*07:01, DRB1*13:01, DRB1*15:01, savukārt aizsargājoša ietekme bija alēlēm DRB1*08:01, DRB1*16:01, DRB*17:01 un DQB1*06:01. Tika konstatēts, ka DQA1*05:01, DQB1*03:01 un DRB*11:01 alēlēm ir mazāka saistība ar risku attīstīties hroniskām artrīta izmaiņām TML. Vērtējot subjektīvos un objektīvos simptomus pacientu grupās ar dažādu MRI atradi, tika noskaidrots, ka ticami vairāk subjektīvo un objektīvo sūdzību bija grupā ar aktīva un hroniska iekaisuma pazīmju kombināciju MRI. Saistība starp pozitīvu MRI atradi un demogrāfiskajiem, klīniskajiem un laboratoriskajiem rādītājiem tika noteikta, izmantojot loģistiskās regresijas modeli, kurā objektīvo simptomu skaits statistiski ticami prognozēja pozitīvu MRI atradi – objektīvo simptomu skaitam pieaugot par vienu simptomu, varbūtība, ka būs pozitīva MRI atrade, pieauga 2,3 reizes. JIA slimniekiem ar subjektīviem un/vai objektīviem TML artrīta simptomiem MRI atradē biežāk nekā asimptomātiskajiem slimniekiem bija aktīva un hroniska iekaisuma pazīmju kombinācija. Pētījuma rezultāti var palīdzēt TML artrīta diagnostikā un terapijas taktikas izvēlē slimniekiem ar juvenilu idiopātisku artrītu.