Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-06_pdk
Title: Hemodinamisko rādītāju novērtēšana un mirstības riska faktoru identifikācija pacientiem ar pulmonālu arteriālu un hronisku trombembolisku pulmonālu hipertensiju. Promocijas darba kopsavilkums
Other Titles: Hemodynamic Parameter Assessment and Mortality Risk Factor Identification in Patients with Pulmonary Arterial and Chronic Thromboembolic Pulmonary Hypertension. Summary of the Doctoral Thesis
Authors: Lejnieks, Aivars
Skride, Andris
Keywords: Zinātnes nozare – medicīna, apakšnozare – internā medicīna;promocijas darba kopsavilkums
Issue Date: 2018
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Skride, A. 2018. Hemodinamisko rādītāju novērtēšana un mirstības riska faktoru identifikācija pacientiem ar pulmonālu arteriālu un hronisku trombembolisku pulmonālu hipertensiju: Promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – internā medicīna. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-06_pdk
Abstract: Pulmonālā hipertensija (PH) ir smaga, dzīvību apdraudoša slimība, kurai ir raksturīgi augsti mirstības rādītāji un kuras ārstēšanā ir nepieciešama multidisciplināra pieeja. PH pamatkritērijs ir palielināts vidējais spiediens plaušu artērijās – ≥25 mmHg miera stāvoklī, kas noteikts sirds labās daļas katetrizācijas laikā. Mūsdienās PH tiek klasificēta 5 grupās saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) apstiprināto klasifikāciju. Vislabāk izpētītās PH grupas ir 1. grupa – pulmonāla arteriāla hipertensija (PAH) un 4. grupa – hroniska trombemboliska pulmonāla hipertensija (HTEPH). Abas slimības grupas ir pieskaitāmas retajām slimībām. Promocijas darba ietvaros 2007. gadā tika uzsākta sistemātiska PAH un HTEPH pacientu datu apkopošana dzīvildzes un mirstības riska faktoru noteikšanai. Pētnieciskais darbs ir deviņu gadu garumā iegūto datu analīze. Darba mērķis. Identificēt mirstības riska faktorus pacientiem ar PAH un HTEPH diagnozi. Darba hipotēzes. Pacientu dzīvildzi ietekmē sirds katetrizācijas laikā noteiktie hemodinamiskie rādītāji: spiediens labajā priekškambarī, pulmonālā vaskulārā rezistence, sirds minūtes indekss, sirds minūtes tilpums kā arī dzimums, vecums, funkcionālā kapacitāte diagnozes brīdī; mirstības rādītāji dažādās PAH apakšgrupās ir atšķirīgi, augstākie – pacientiem ar idiopātisku PAH un PAH saistībā ar sistēmas saistaudu slimībām. Darba metodes. Prospektīvs viena centra novērojuma tipa pētījums par PAH un HTEPH klīnisko manifestāciju, hemodinamiskajiem un dzīvildzes rādītājiem. Galvenie darba rezultāti. Laika periodā no 2007. gada 1. septembra līdz 2016. gada 31. decembrim, veicot sirds labās daļas katetrizāciju, pētījuma ietvaros PH tika apstiprināta 503 pacientiem, no kuriem pētījuma iekļaušanas kritērijiem atbilda 130 PAH un 44 HTEPH pacienti. PAH grupā 27 % (n=35) pacientu bija vīrieši, HR – 1,13 (0,57–2,21); vecums – 65 (47–71) gadi, HR, vecumam pieaugot par 1 gadu, – 1,01 (0,99–1,03); sešu minūšu iešanas testa rezultāts 322 ± 122 m; HR rezultātam ≤ 300 m – 3,36 (1,27–8,89); vidējais spiediens plaušu artērijās – 49 ± 18 mmHg, HR, spiedienam pieaugot par 1 mmHg, – 1,00 (0,99–1,02); spiediens labajā priekškambarī – 11 ± 7 mmHg, HR, spiedienam pieaugot par 1 mmHg, – 1,10 (1,05–1,16); pulmonālā vaskulārā rezistence – 6,6 (4,4–10,9) WU, HR, rezistencei pieaugot par 1 WU, – 1,02 (0,96–1,08); sirds minūtes indekss – 2,47 ± 0,73 l/min/m2, HR, sirds minūtes indeksam pieaugot par 1 l/min/m2, – 1,02 (0,64–1,61). HTEPH pacientu grupas parametru vērtības un to mirstības draudu attiecība: 39 % (n=17) pacientu bija vīrieši, HR – 0,72 (0,22–2,36); vecums – 67 (47–73) gadi, HR, vecumam pieaugot par 1 gadu, – 0,97 (0,94–1,00); sešu minūšu iešanas testa rezultāts – 274 ± 111 m; HR rezultātam ≤ 300 m – 1,91 (0,73–4,64); vidējais spiediens plaušu artērijās – 51 ± 15 mmHg, HR, spiedienam pieaugot par 1 mmHg, – 1,05 (1,01–1,10); spiediens labajā priekškambarī – 13 ± 8 mmHg, HR, spiedienam pieaugot par 1 mmHg, – 1,07 (0,99–1,14); pulmonālā vaskulārā rezistence – 10,3 (6,9–13,8) WU, HR, rezistencei pieaugot par 1 WU, – 1,13 (1,00–1,27); sirds minūtes indekss – 1,93 ± 0,74 l/min/m2, HR, sirds minūtes indeksam pieaugot par 1 l/min/m2, – 0,90 (0,31–2,61). Viena, trīs un piecu gadu dzīvildze PAH pacientu grupā bija 88 %, 84 %, 73 % un HTEPH grupā – 76 %, 58 %, 44 %. Secinājumi. Pulmonālas arteriālas hipertensijas un hroniskas tromboemboliskas pulmonālas hipertensijas pacientu prognozi ietekmē atsevišķi sirds katetrizācijas laikā noteiktie hemodinamiskie rādītāji, daļēji apstiprinot pētījuma sākumā izvirzīto hipotēzi. Pulmonālas arteriālas hipertensijas pacientiem statistiski nozīmīgi palielinātas mirstības riska kritēriji ir zems 6 minūšu iešanas testa rezultāts (īpaši < 300 m) un palielināts spiediens labajā priekškambarī. Hroniskas tromboemboliskas pulmonālas hipertensijas grupā statistiski nozīmīgi palielinātas mirstības riska kritēriji ir mazāks vecums (≤ 65 gadi), augstāks vidējais spiediens plaušu artērijās, kā arī lielāka pulmonālās vaskulārās rezistences vērtība. PAH pacientu grupā zems 6 minūšu iešanas testa rezultāts un palielināts spiediens labajā priekškambarī tika identificēti kā neatkarīgi mirstības riska faktori. Aprēķinātā 1 gada dzīvildze PAH pacientiem Latvijā ir otra zemākā no ziņotajām Eiropā, savukārt HTEPH grupā tā ir viszemākā Eiropā. Uz pētījuma bāzes ir izveidots valsts pulmonālās hipertensijas un tās apakšgrupu reģistrs.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē. Aizstāvēšana: 2018. gada 21. maijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-06_pdk
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2015.–2019. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File SizeFormat 
2018-06_Skride-Andris_PDK_18-137.pdf941.7 kBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons