Latvijas astmas pacientu izpildes līdzestība ārstēšanai un ar to saistītie faktori. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Ievads. Viens no galvenajiem bronhiālās astmas nepietiekamas kontroles iemesliem ir pacientu līdzestības ārstēšanai trūkums. Pacientu uzskatu par bronhiālās astmas terapiju, pacientu kognitīvo un emocionālo sava veselības stāvokļa uztveres līmeņa novērtēšana var palīdzēt identificēt pacientus ar vāju izpildes līdzestību terapijai klīniskajā praksē. Tas ļautu pievērst papildu uzmanību šādiem pacientiem un palielināt varbūtību, ka pacienti regulāri lieto viņiem nozīmētos bronhiālās astmas medikamentus. Mērķis. Pētījuma pamatmērķis bija izzināt, vai pastāv sakarība starp pacientu uzskatiem par bronhiālās astmas terapiju, viņu kognitīvo un emocionālo uztveri par slimību un bronhiālās astmas terapiju un kontroli Latvijas astmas pacientu 2015. gada iztvēruma grupā. Papildu mērķis bija novērtēt, vai izpildes līdzestības prognozēšanā plašāk lietotās pacientu aptaujas anketas var lietot astmas kontroles un terapijas prognozēm. Metodes. Šī šķērsgriezuma pētījuma pacientu populācija ietver bronhiālās astmas pacientus (n = 352), kas ambulatori ārstējās pneimonologu prakses vietās Latvijā, laikā no 2013. gada septembra līdz 2015. gada decembrim. Pacientu uzskatus attiecībā uz bronhiālās astmas terapiju, kā arī sava bronhiālās astmas stāvokļa kognitīvo un emocionālo uztveri noteica šķērsgriezuma pētījumā, pacientiem atbildot uz aptauju jautājumiem, ambulatorās pneimonologu prakses vietās Latvijā. Astmas kontroles pakāpe tika noteikta, izmantojot astmas kontroles testu (Asthma Control Test, ACT), kas ir validēta piecu punktu skala, ar kuras palīdzību ticami var novērtēt astmas kontroli četru nedēļu novērojuma periodā. Uzskatus par ārstēšanu un kognitīvo un emocionālo slimības uztveri noteica, izmantojot validētu aptaujas anketu Uzskati par ārstēšanu (Beliefs about Medications Questionnaire, BMQ) un validētu Īso aptauju par kognitīvo un emocionālo slimības uztveri (Brief Illness Perception Questionnaire, IPQ). Izpildes līdzestību bronhiālās astmas terapijai noteica, izmantojot Moriski līdzestības ārstēšanai skalu (Morisky 8-Item Medication Adherence Questionnaire, MMAS), ka arī Līdzestības ārstēšanai pārskata skalas (Medication Adherence Report Scale, MARS) divas dažādas versijas. Bronhiālās astmas ārstēšanas sliktas izpildes līdzestības prognozēšanai tika izmantota loģistiskās regresijas analīze. Rezultāti. Pacientiem, kuri uzskatīja, ka viņiem ir pietiekama kontrole pār savu slimību (OR 0,70; 95% CI 0,61–0,79) un, kuri bija pārliecināti, ka bronhiālās astmas terapija uzlabo viņu slimības stāvokli (OR 0,84; 95% CI 0,74–0,95), bija mazāks astmas sliktas kontroles risks. Jo vairāk klīnisko simptomu (OR 1,63; 95% CI 1,44–1,84) bronhiālās astmas pacienti sev saskatīja un jo vairāk slimība ietekmēja viņu dzīvi, jo lielāka bija astmas sliktas kontroles varbūtība (OR 1,47; 95% CI 1,31–1,65). Saskaņā ar Moriski skalu daži jautājumi par medikamentu nepieciešamību un bažas par to lietošanu ļauj prognozēt sliktu izpildes līdzestību. Ja pacientam bija sajūta, ka bez bronhiālās astmas terapijas viņa dzīve nebūs iespējama, sliktas izpildes līdzestības risks samazinājās par 46% (OR 0,54; 95% ticamības intervāls (CI) 0,33–0,89). Turklāt bronhiālās astmas pacientiem, kuri bija pārliecināti par savas veselības atkarību no bronhiālās astmas terapijas, bija mazāka varbūtība būt nelīdzestīgiem ārstēšanai (OR 0,56: 95% CI 0,32–0,97). Gadījumā, ja pacients bažījās par nepieciešamību pastāvīgi lietot bronhiālās astmas medikamentus vai pacientam dažreiz bija bažas par astmas medikamentu iedarbību ilgākā laika periodā, varbūtība, ka šiem pacientiem būs slikta izpildes līdzestība bija attiecīgi 1,96 (95% CI 1,19–3,24) un 2,43 (95% CI 1,45–4,08). Secinājumi. Pacientu uzskati par ārstēšanu, it īpaši bažas un vajadzības sajūta par nepieciešamību ārstēt bronhiālo astmu, uzrādīja saistību ar pacienta sliktu izpildes līdzestību, to nosakot pēc Morisky skalas vai pēc 5 punktu MARS skalas. Kā piemērotas Latvijas bronhiālās astmas pacientu populācijā rekomendējam izmantot gan MMAS skalu, gan MARS 5 punktu skalu, lai identificētu astmas pacientus ar sliktu izpildes līdzestību ārstēšanai. Šobrīd pieejamās pacientu aptaujas anketas, ar kurām nosaka pacientu uzskatus par nepieciešamību ārstēties (Beliefs about Medications Questionnaire, BMQ), kā arī kognitīvo un emocionālo savas slimības uztveri (Brief Illness Perception Questionnaire, IPQ), var praktiski lietot, ja nepieciešams identificēt slikti kontrolētas bronhiālās astmas pacientus. Pacientu aptaujas anketas atbilstoši tajos ietverto jautājumu saturam var palīdzēt ārstam identificēt bronhiālās astmas sliktas kontroles iemeslus un tā rezultātā apsvērt pacientam piemērotāku ārstēšanu, kas tam labāk varētu palīdzēt sasniegt slimības kontroli. Noderīgi būtu ikdienas klīniskajā praksē Latvijas veselības aprūpes sistēmā bronhiālās astmas ārstēšanā ieviest pacientu uzskatu, kognitīvās un emocionālās uztveres mērījumus, tādējādi uzlabojot ārstēšanas rekomendāciju izpildes līdzestību un ārstēšanas rezultātus un slimības kontroli šajā slimnieku populācijas grupā.