Dažādu ādas lichen planus klīniski morfoloģisko apakštipu patoģenētisko mehānismu izpēte. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Ādas lichen planus ir viena no izplatītākajām dermatozēm, kuru raksturo niezoši, dažādas formas un lieluma, violeti sārti, plakani mezgliņi. Pamatojoties uz izsitumu morfoloģiju un izplatību, mūsdienās izšķir vairākus lichen planus variantus. Dermatoskopija ir papildu metode slimības diagnostikā, un iegūtie dati varētu tikt arī izmantoti slimības gaitas un prognozes analīzei. Lichen planus pamatā ir vairāki patoģenētiskie mehānismi, kuru izpētē joprojām liela nozīme ir dažādām morfoloģijas metodēm. Šis pētījums veikts, lai padziļinātu zināšanas par slimības patoģenētiskajiem mehānismiem, kompleksi izmantojot instrumentālās un morfoloģiskās metodes slimības izpētē. Pētījumā apkopoti lichen planus slimnieku klīniskie dati, tādējādi raksturojot slimības izplatību, nosakot dzimuma un vecuma tendences, kā arī slimības radīto sūdzību biežumu. Iegūto datu korelāciju izpētē noteikts skarto ādas anatomisko lokalizāciju biežums. Lietojot mūsdienīgas diagnostikas metodes, veikta ādas bojājumu virsmas mikroskopija, lai izvērtētu slimības aktivitāti un prognozi, nosakot asinsvadu un pigmentētās struktūras. Lichen planus histoloģiskajā analīzē ar rutīnas krāsošanas metodi tika iegūti dati par šūnu izmaiņām epidermā, iekaisumu dermā un saistaudu izmaiņām. Iegūtie dati raksturoja slimības aktivitātes pakāpi un pamatoja to iedalījumu apakštipos. Izmantojot imūnhistoķīmisko metodi, tika noteikta un analizēta metaloproteināzes-9, citokeratīna-15 un S100 kalciju saistoša proteīna ekspresija un to saturošo imūnreaktīvo šūnu daudzums. Izmantojot TUNEL metodi, tika noteikta un kvantitēta šūnu bojāejas intensitāte un tās lokalizācija. Noteikta statistiskā ticamība MMP-9 ekspresijas paaugstinātai klātesamībai lichen planus epidermas dziļajos slāņos salīdzinājumā ar veselo kontroli. Tika atrasts, ka CK15 vāji ekspresējas mata folikula saknes ārējā un iekšējā makstī, bazālajā epidermas slānī un ekrīnajos dziedzeros. Izteikti atšķirīgs apoptozes indekss starp epidermas slāņiem noteikts pie skalpa folikulu lichen planus to pavadīja arī izteikta S100 imūnā reaktivitāte. Šūnu izmaiņu īpatnības un to saistība ar lichen planus patoģenēzi tika papildus analizēti ar elektronmikroskopiju. Salīdzinot pasaules literatūras datus ar pētījumā iegūtajiem klīniskajiem, dermatoskopiskajiem un morfoloģiskajiem rezultātiem, tika spriests par slimības atšķirībām raksturlielumos starp dažādiem lichen planus apakštipiem. Tika izvērtēti iespējamie slimības gaitas un prognostiskie rādītāji, kā arī padziļinātas zināšanas par šīs slimības patoģenēzi.