Patoloģiskās elektrokardiogrāfiskās atrades biežums un elektrokardiogrāfiskā skrīninga nozīme pirmās klases skolēnu populācijā Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Līdz šim lietotie normālas elektrokardiogrāfiskās atrades izvērtēšanas standarti bērniem tiek balstīti uz Davignona un kolēģu pētījuma datiem, kas ticis veikts pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Šajā pētījuma tika iekļauti 2141 bērni. Bērnu elektrokardiogrāfiskais skrīnings Latvijā līdz šim nav veikts, tāpēc agrīna daudzu sirds ritma u. c. patoloģiju diagnostika nav iespējama. Darba mērķis. Noteikt patoloģiskās elektrokardiogrāfiskās atrades biežumu un elektrokardiogrāfiskā skrīninga nozīmi pirmās klases skolēnu populācijā Latvijā. Darba metodes. Nejauši izvēlētās skolās pirmās klases skolniekiem Latvijā tika veiktas elektrokardiogrammas (EKG). EKG analīze tika balstīta uz automātiski veiktiem mērījumiem, šaubu gadījumā mērījumi tika veikti manuāli. Turpmākā izmeklēšana tika izdarīta atbilstoši konstatētajai patoloģijai. Iegūtie dati tika apstrādāti, lietojot Microsoft Excel 2010 un SPSS 20 programmas. Galvenie darba rezultāti. 852 pirmās klases skolniekiem tika veiktas un analizētas EKG. Vidējie EKG parametri pētītajā populācijā bija: sirdsdarbības ātrums – 90,55 (± 13,93) reizes minūtē, PQ intervāls – 131,08 (± 9,04) msec, QRS kompleksa garums – 83,62 (± 9,04) msec, QTc intervāls – 386,93 (± 12,40) msec, QRS kompleksa ass – 70,91 (± 21,19)°, S zoba apmlitūda V1 novadījumā – 10,52 (± 4,74) mm, R zoba amplitūda V5 vai V6 novadījumos, izvēloties augstāko – 17,04 (± 5,33) mm. Pētītajā populācijā pieņemtais kreisā kambara elektrokardiogrāfiskais kritērijs SV1+RV6 > 47 mm tika konstatēts 11 bērniem. Nevienam no viņiem kreisā kambara hipertrofija ehokardiogrāfiski netika konstatēta. Bērnam ar Epsilona vilni EKG labā kambara aritmogēna kardiomiopātija netika apstiprināta. Astoņiem bērniem ar bradikardiju Holtera monitorēšanā netika konstatēta nozīmīga sirdsdarbības palēnināšanās. Tika izskaitļotas EKG percentīļu normas, tās bija atšķirīgas no līdz šim lietotajām. Darba rezultātā tika izveidots 7–8 gadus vecu bērnu EKG izvērtēšanas algoritms. Secinājumi. Veiktā 12 novadījumu EKG izmeklēšana 852 Latvijas pirmās klases skolēniem aptver pietiekami reprezentējamu un informatīvu pētāmās populācijas grupu, kura ļauj veikt statistisko analīzi. Starp izmeklētajiem bērniem bija 438 meitenes un 414 zēni. Patoloģiskā EKG atrade korelē ar to fenotipisko sastopamību vispārējā populācijā. Nevienam bērnam netika konstatētas kanelopātiju pazīmes EKG, kas nozīmē, ka pētītā populācija tomēr bija par mazu šo patoloģiju diagnosticēšanai. Pētījuma gaitā ir izstrādāta elektrokardiogrāfisko normu percentīļu tabula pētāmā vecuma bērniem un iegūtās elektrokardiogrāfisko percentīļu normas atšķiras no līdz šim lietotajām. Darbā izstrādātais tālākās rīcības algoritms var būt noderīgs klīniskajā praksē EKG interpretēšanā un tālākajā rīcībā ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem, kuri veic EKG skrīningu bērniem vecumā no 7 līdz 8 gadiem.