Kariess un tā riska faktori 2–3 gadus veciem bērniem Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Kariess ir sabiedrības veselības problēma, kas skar zīdaiņus, pirmsskolas un skolas vecuma bērnus visā pasaulē. Maziem bērniem kariess ir visbiežāk sastopamā mutes dobuma slimība bērnībā. Neārstēta tā var izraisīt sāpes, bakterēmiju, samazinātas bērna augšanas un attīstības traucējumus, runas traucējumus, priekšalaicīgu zobu zudumu, kas, savukārt, rada diskomfortu košļājot un nodara kaitējumu patstāvīgajiem zobiem. Radušos veselības problēmu novēršana ir saistāma ar lieliem finanšu ieguldījumiem. Kariesa attīstībā būtiska loma ir kariesu izraisošu mikroorganismu klātbūtnei siekalās, nepareizai mutes dobuma higiēnai, uztura paradumiem, vecāku izglītības līmenim un nepietiekamām aprūpētāju zināšanām par mutes veselību, mātes trauksmei, bērna temperamentam un ģimenes sociāli ekonomiskajam stāvoklim. Pētījuma mērķis bija novērtēt mutes veselības stāvokli un kariesa attīstības riska faktorus 2–3 gadus veciem bērniem Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pētījuma metodika tika saskaņota ar četrām valstīm (ar Vāciju, Brazīliju, Baltkrieviju, Krieviju), un pētījums tika veikts saskaņā ar RSU Ētikas komisijas protokolu. Pētījumā piedalījās 330 bērni vecumā no diviem līdz trim gadiem un viņu mātes. Bērnu vidējais vecums bija 31,5 (SD 3,8) mēneši. Kariesa neskarti bija 70% bērnu, bet vidējais kariesa intensitātes rādītājs piena sakodienā bija 1,55. Pētījumā tika atklāts, ka pastāv statistiski ticama atšķirība starp kariesa attīstību un bērna dzimumu (p < 0,001), starp kariesa esamību un aplikumu (p < 0,001), starp Streptococcus mutans daudzumu siekalās bērnam un mātei (p < 0,001), starp Lactobacillus daudzumu bērnam un mātei (p < 0,001). Mātes vidējais vecums bija 30,85 gadi (SD 5,14), bet tēva – 32,97 gadi (SD 6,41). 59% māšu bija augstākā izglītība, bet tēviem - 38%. 72% bērnu vecāki bija reģistrētā laulībā, bet nereģistrētā laulībā bija 18%. 84,56% bērnu aprūpēja abi vecāki, bet tikai mātes aprūpē bija 15,44% bērnu. Darbā padziļināti novērtēja mātes, jo tās bērnam ir vistuvākās. Pētījums parādīja, ka pastāv statistiski ticama sakarība starp bērna aprūpi un mātes izglītību (Hī = 12,83; df = 2; p = 0,002), starp mātes darba laiku un mātes izglītību (p < 0,002), starp mātes darba laiku un kariesa esamību (p < 0,05), starp mātes izglītību un mātes zobu tīrīšanas paradumiem (p = 0,01), starp mātes izglītību un regulāru zobārsta apmeklējumu (p = 0,01), starp mātes izglītību un krūts barošanu (p = 0,02).