Audu funkcionālā morfoloģija bērniem ar abpusēju caurejošu lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltni ontoģenētiskā aspektā. Promocijas darbs

Abstract

Lūpu un aukslēju šķeltnes ir viena no izplatītākajām iedzimtajām anomālijām, kas bērnam izraisa estētiskus un funkcionālus traucējumus. Abpusēja caurejoša šķeltne ir smaga patoloģija, tās ārstēšanai tiek lietotas daudzetapu plastiskas ķirurģiskas korekcijas, brūces slēdzas un veidojas rētaudi, kas var negatīvi ietekmēt sejas un mutes dobuma audu augšanu. Mūsdienās morfopatoģenētiskai sejas šķeltņu skarto audu izpētei ir būtiska nozīme, lai izprastu šīs embrionāli determinētās patoloģijas etiomorfopatoģenēzi un pēcoperācijas audu remodelācijas potenciālu. Sejas un mutes dobuma attīstības pamatā ir vairāki precīzi koordinēti procesi – šūnu proliferācija, diferenciācija, migrācija, programmēta šūnu nāve, ekstracelulārās matrices sintēze un degradācija, vietējās audu aizsardzības faktoru bāzes veidošanās. Minētos procesus embrija audos koordinē dažādas signālmolekulas un augšanas faktori. Noteikti gēni, ārvides un teratogēnie faktori var izraisīt kādas noteiktas signālmolekulas un/vai augšanas faktoru trūkumu vai pārlieku lielu to esamību, kā rezultātā var attīstīties sejas šķeltnes. Pētījuma mērķis bija specifisku signālmolekulu un šūnu nāves noteikšana šķeltņu skartajos audos, kā arī to faktoru noteikšana, kuri visbūtiskāk raksturo abpusējas caurejošas šķeltnes morfopatoģenēzi ontoģenētiskajā aspektā. Pētījumā tika iekļauti 46 pacienti: 22 bērniem bija abpusēja caurejoša lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltne, 24 bērniem – vienpusēja caurejoša lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltne. Ar imūnhistoķīmisko metodi tika izpētīts un analizēts matrices metaloproteināzes-2 (MMP-2), matrices metaloproteināzes-8 (MMP-8), matrices metaloproteināzes-9 (MMP-9), matrices metaloproteināzes-2 audu inhibitora (TIMP-2), matrices metaloproteināzes-4 audu inhibitora (TIMP-4), gēnu proteīnu MSX1, IRF6, PAX9, RYK, vaskulārā endotēlija augšanas faktora (VEGF), transformējošā augšanas faktora beta-3 (TGFβ3), transmembranozā glikoproteīna CD34 (CD34), proteīngēnvielas 9.5 (PGP 9.5), nestīna, proliferācijas marķiera Ki-67 (Ki-67), osteokalcīna (OC), osteopontīna (OP), osteoprotegerīna (OPG) un kaula morfoģenētiskā proteīna 2/4 (BMP2/4) imūnreaktīvo šūnu un nervšķiedru relatīvais daudzums. Izmantojot TUNEL metodi, tika izpētīta apoptotisko šūnu klātbūtne un sadalījums. Kopumā smagākajam šķeltnes veidam – abpusējai caurejošai lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltnei – tika konstatēta samazināta transkripcijas faktora IRF6, MSX1 un PAX9, augšanas faktora TGFβ3 un VEGF klātbūtne, kā arī samazināta šūnu proliferācija un apoptoze mīkstajos audos, bet balstaudos samazināta OPN, OPG, MMP-2, TIMP-2, BMP2/4 un TGFβ3 klātbūtne. Pārliecinoši identificējām, ka morfoloģiskās audu izmaiņas ir smagākas pacientiem ar abpusēju šķeltni. Atkārtotu operāciju laikā vieniem un tiem pašiem pacientiem darbā novērojām palielinātu MSX1, MMP-9, TIMP-4, TGFβ3, Ki-67 un samazinātu VEGF ekspresiju.