Akūtu un transitorisku psihotisku traucējumu dinamiskā attīstība, diagnostikas un ārstēšanas īpatnības Latvijā. Promocijas darbs

Abstract

Akūti un transitoriski psihotiski traucējumi (ATPT, F23, SSK-10) tiek definēti kā akūta psihoze ar īslaicīgu norisi un polimorfu simptomātiku. (1) Pēdējā laikā arvien pieaug ATPT pētījumu nozīme, jo zinātnieki sāk aktīvu diskusiju par iespēju mainīt ATPT diagnozes klasifikāciju Starptautiskās slimību klasifikācijas nākamajā redakcijā (SSK-11). (2) Pētījuma mērķis bija izpētīt akūtu un transitorisku psihotisku traucējumu (ATPT) pacientu agrīno simptomātiku un diagnozes noturību, raksturot pirmās hospitalizācijas īpatnības ATPT pacientiem un pacientiem, kuriem vēlāk attīstās šizofrēnija, izpētīt ATPT iespējamo saistību ar stresu radošiem dzīves notikumiem slimības premorbīdā un personības rakstura iezīmēm, kā arī noteikt ATPT ārstēšanas taktikas īpatnības Latvijā. Materiāls un metodes. 1) Retrospektīvajā daļā tika iekļauti visi pirmreizēji hospitalizētie pacienti, kas atbilda SSK-10 noteiktajiem ATPT kritērijiem (PVO, 1993) un kas 3 gadu periodā (no 01.01.2004. līdz 31.12.2006.) iestājās Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC). Turpmāk pacienti tika novēroti vidēji 6 gadus (līdz 31.12.2010.). 2) Prospektīvās daļas pētījumā tika iekļauti visi pirmreizējie pacienti, kas 15 mēnešu periodā (no 09.01.10. līdz 30.03.11.) tika hospitalizēti RPNC un atbilda SSK-10 noteiktajiem ATPT kritērijiem (PVO, 1993). Vēlāk pacienti tika novēroti līdz 31.10.2012. Rezultāti. 1) 3 gadu periodā pirmreizēji ar ATPT diagnozi bija hospitalizēti 294 pacienti, 54% no tiem bija sievietes. Vidējais vecums pirmās psihozes epizodes laikā bija 35,7 ± 12,3 gadi sievietēm un 30,0 ± 10,8 gadi vīriešiem (p < 0,0001).Vairāk nekā 51,0% pacientu netika atkārtoti hospitalizēti vidēji 6,1 gadu novērošanas periodā. No atkārtoti hospitalizētiem pacientiem 73,0% diagnoze vēlāk tika mainīta uz šizofrēniju, galvenokārt slimības pirmajos divos gados. Diagnozes vispārējā stabilitāte (DVS) sasniedza 58,0%. Stresu radošus dzīves notikumus 6 mēnešus pirms pirmās epizodes konstatēja 44% pacientu. 2) Ar ATPT pirmo epizodi bija hospitalizēti 102 pacienti. 60,7% (62) no tiem bija sievietes (p = 0,003). Vidēji 26,5 mēnešu novērošanas periodā 59,8% pacientu netika hospitalizēti atkārtoti. Rehospitalizētiem pacientiem diagnoze biežāk tika mainīta uz šizofrēnijas diagnozi (70,7%). Stresu radošus dzīves notikumus 6 mēnešus pirms pirmās epizodes konstatēja 49,0% (50) pacientu. Secinājumi. Pirmreizējās psihozes klīniskie simptomi “tīro” ATPT grupas pacientiem un pacientiem, kuriem vēlāk attīstījās šizofrēnija, bija atšķirīgi. Galvenais diagnozes prognostiskais rādītājs bija domāšanas traucējumi pirmreizējās psihozes laikā. Diagnozes vispārējā stabilitāte bija ap 50,0%. Stresu radošus dzīves notikumus pirms pirmās psihotiskās epizodes konstatēja lielai daļai ATPT pacientu. Pētījumā netika iegūti dati, kas apstiprinātu ATPT diagnozes korelāciju ar personības rakstura iezīmēm.