Divu un vairāku cerebrālu metastāžu kompleksas ārstēšanas iespējas. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Promocijas darbs ir veltīts vienai no aktuālākajām mūsdienu neiroķirurģijas un onkoloģijas problēmām – vēža cerebrālu metastāžu ārstēšanas taktikai, kā arī iespējām uzlabot ārstēšanas rezultātus ar jaunākajiem pieejamajiem resursiem. Cerebrālās metastāzes ir visbiežāk sastopamais intrakraniālo audzēju veids. Uzlabojoties ekstrakraniālās patoloģijas ārstēšanas rezultātiem un kļūstot pieejamākiem neiroradioloģiskiem izmeklējumiem, diagnosticēto cerebrālo metastāžu skaitam ir tendence pieaugt. Pašreiz, arī Latvijā, cerebrālu metastāžu ārstēšanā ir iespējams pielietot jaunākās ārstēšanas metodes: ķirurģisku rezekciju, stereotaktisku radioķirurģiju, visu galvas smadzeņu apstarošanu (WBRT) un ķīmijterapiju. Ja pacientam ir viena cerebrāla metastāze, ārstēšanas taktika parasti ir standartizēta un tā ir maksimāli radikāla, iekļaujot kompleksas terapijas pielietojumu. Slimniekiem ar divām un vairākām cerebrālām metastāzēm līdz šim vēl nav atrodamas skaidras indikācijas ķirurģiskai un kompleksai terapijai. Mūsu pētījuma mērķis bija izanalizēt un savstarpēji salīdzināt divu un vairāku galvas smadzeņu metastāžu ķirurģiskas un kombinētas ārstēšanas iespējas un rezultātus, kā arī izvērtēt pirmos galvas smadzeņu metastāžu radioķirurģiskās ārstēšanas rezultātus Latvijā. Retrospektīvā pētījumā tika analizēti dati par 40 pacientiem, kuri ārstēti ķirurģiski (14 no tiem pēcoperācijas periodā saņēma kompleksu terapiju), un Latvijā pirmajiem 16 radioķirurģisku terapiju saņēmušiem pacientiem, kuri ārstēti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskajās bāzēs laika periodā no 2005. līdz 2012. gadam. Tika vērtēti pacientu ārstēšanas rezultāti un dzīvildze atkarībā no klīniskajiem un radioloģiskajiem kritērijiem un pielietotās ārstēšanas taktikas, kā arī veikta visu evakuēto cerebrālo metastāžu ģenētiskā materiāla analīze klīniski nozīmīgu TP53 gēna mutāciju noteikšanai. Datu apstrāde tika veikta, izmantojot datorprogrammas IBM SPSS v.21. Darba rezultātā noskaidrots, ka divu un vairāku galvas smadzeņu metastāžu ķirurģiska evakuācija ļauj pagarināt dzīvildzi un saglabāt pacienta funkcionālo stāvokli noteiktu laika intervālu pēc operācijas. Labāki divu un vairāku cerebrālu metastāžu ķirurģiskas ārstēšanas rezultāti iegūti pacientu grupai ar 2–3 metastāzēm pēc radikālas un totālas visu diagnosticēto mezglu evakuācijas. Statistiski nozīmīga ietekme uz labāku dzīvildzes prognozi postoperatīvi ir šādiem faktoriem: metastāžu skaitam, radikālai metastāžu evakuācijai, pirmsoperācijas KPS un RPA klases rādītājiem. Dzīvildzes prognoze pacientiem ar oligometastāzēm (mediānā dzīvildze – 5,5 mēneši) ir 2,66 reizes garāka, salīdzinot ar pacientiem, kuriem ir multiplas cerebrālās metastāzes (mediānā dzīvildze – 2,06 mēneši) (p < 0,05). Kompleksas terapijas (WBRT vai WBRT un ķīmijterapijas) pielietojums parciālas smadzeņu metastāžu evakuācijas gadījumā dod nelielu dzīvildzes pagarinājumu salīdzinājumā ar daļēju, tikai ķirurģisku metastāžu evakuāciju. Pirmo 16 Latvijā radioķirurģiski ārstēto pacientu izvērtējums, kuriem bija nelielas (līdz 3 cm diametrā) cerebrālās metastāzes, uzrāda pozitīvus rezultātus, kuri prasa tālākus pētījumus un analīzi. Histoloģiskā materiāla ģenētiskajā analīzē (11 novērojumos no 40) tika konstatētas klīniski nozīmīgas TP53 gēna mutācijas. Statistiski nozīmīga ietekme starp pēcoperācijas dzīvildzi un TP 53 gēna mutācijām pētījumā netika konstatēta. Veiktā darba rezultātā tika izstrādātas praktiskās rekomendācijas ārstēšanas taktikas izvēlei slimniekam ar divām un vairākām cerebrālām metastāzēm.