Psoriāzes slimnieku ādas lokālās aizsardzības sistēmas morfoloģisks raksturojums. Promocijas darbs

Abstract

Psoriāze ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar 1–3% Eiropas iedzīvotāju. Psoriāzei ir raksturīgas būtiskas bioķīmiskas, imunoloģiskas, ģenētiskas un vaskulāras izmaiņas. Ievērojamas pārmaiņas skar epidermālās augšanas un diferencēšanās procesus. Vienlaikus psoriāze tiek saistīta ar lielāku metabolā sindroma un cukura diabēta attīstības iespēju, kā arī paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Psoriāzes pacientu ādā ir novērots palielināts mikroorganismu daudzums, taču šie pacienti ar sekundārām bakteriālām ādas infekcijām slimo reti, kas ir saistāms ar dabīgo antimikrobo peptīdu klātbūtni. Pētījuma mērķis bija dažādas norises psoriāzes pacientu lokālās ādas aizsardzības sistēmas morfoloģiskā izpēte ontoģenētiskā aspektā. Pētījumā tika iekļauti 40 Psoriasis vulgaris pacienti ar neārstētu ādas iekaisumu un 10 kontroles pacienti bez iekaisīgām ādas slimībām anamnēzē un esošām vizuālām izmaiņām uz ādas. No visiem pacientiem tika iegūti ādas audu paraugi. Ar imūnhistoķīmijas metodi tika izpētīts un analizēts cilvēka beta defensīna-2 (hBD-2), proteīna gēna produkta 9,5 (PGP 9.5), kalcitonīngēna radniecīgā peptīda (CGRP), P vielas, tumora nekrozes faktora alfa (TNF-α), interleikīna-1 alfa (IL-1α), interleikīna-6 (IL-6), interleikīna-8 (IL-8), matrices metaloproteināzes-2 (MMP-2), matrices metaloprotei-nāzes-2 audu inhibitora (TIMP-2) un matrices metaloproteināzes-4 audu inhibitora (TIMP-4) imūnreaktīvo šūnu un nervšķiedru relatīvais daudzums. Ar TUNEL metodi tika noteikta apoptozes klātbūtne un apoptotisko šūnu sadalījums. Statistiski nozīmīgu atšķirību starp psoriāzes pacientu un kontroles pacientu grupām konstatējām hBD-2, PGP 9.5, P vielas faktoriem un apoptotisko šūnu daudzumam epidermā un dermā, kā arī CGRP, TIMP-2 un TIMP-4 faktoriem epidermā. Dažāda slimības ilguma un norises psoriāzes pacientu ādā būtiska ir ādas antimikrobo peptīdu, speficiskas neiropeptīdus saturošās inervācijas (sensorās), iekaisuma citokīnu, deģeneratīvo enzīmu un programmētas šūnu nāves aktivācija, kas norāda uz to iesaisti psoriāzes morfopatoģenēzē. Vienlaikus minēto faktoru atradne statistiski nozīmīgi nekorelē ar pacientu vecumu, dzimumu, slimības ilgumu un sezonu, izslēdzot šos parametrus no iesaistes slimības patoģenēzē. Psoriāzes pacienta diagnostiski prognostiskajā algoritmā ieslēdzama tādu molekulāro marķieru kā hBD-2, CGRP, IL-6, IL-8, MMP-2 un TIMP-4 noteikšana.