Maģiskās domāšanas, ticības paranormālajam un kritiskās domāšanas dispozīcijas īpatsvara maiņa medicīnas studiju procesā. Promocijas darbs

Abstract

Maģiskā domāšana, ticība paranormālajam un māņticība jau tūkstošiem gadu ir sastopamas visās kultūrās un turpina plaukt arī jaunajos laikos jebkurā valstī, sabiedrībā, visos sociālajos slāņos, arī to universitātes studentu vidē, kuri studē gan sociālās zinātnes, gan dabaszinātnes, gan medicīnu. Tādus terminus kā “maģisks” un “paranormāls” definē kā fenomenus, kuri, ja vien ir autentiski, ir pretrunā zinātnieku atklātajām likumsakarībām, kuras (piemēram, doma nevar tiešā veidā ietekmēt fizikālo pasauli citādi kā vien paša subjekta prātā) ir pamatoti apstiprinātas zinātniskos pētījumos, turklāt to darbību katrs indivīds var novērot savā pieredzē. Vēsturiski jēdzienu “paranormāls” attiecina uz tādiem fenomeniem kā spoki, citplanētieši, cilvēki ar īpašām spējām, psihokinēze un telepātija. Tādu zinātnes nozaru kā smadzeņu neirobioloģija un neirozinātnes, kuras tiek mācītas universitāšu medicīnas fakultātēs, speciālisti ir secinājušas, ka visi psihiskie procesi ir smadzeņu fizikālās darbības rezultāts (filosofijā saukts par fizikālo monismu). Dabaszinātnes noliedz smadzeņu un prāta duālisma teorijas, tādējādi maģiskā domāšana, ticība paranormāliem fenomeniem, kas balstās duālismā, un zinātniska domāšana izslēdz viena otru. Terminu “kritiskā domāšana” definē diezgan atvērti, un parasti ar to saprot domāšanas iemaņas, kuras izpaužas, apstrādājot, analizējot, sintezējot un vērtējot dažādu informāciju. Modernais kritiskās domāšanas jēdziens balstās uz Amerikas Psihologu asociācijas 1990. gada “Delfi” ziņojumu. Tajā definēts, ka kritiskā domāšana ir mērķtiecīga, pašregulējoša spriešana, kas veidota pēc racionāliem apsvērumiem, kā spriest par saņemtās informācijas datu kontekstu, pierādījumiem, koncepcijām, izpētes metodēm un standartiem, lai varētu izlemt, kam ticēt un ko darīt. Kritiskā domāšana nozīmē arī prāta atvērtību un vēlmi atmest personiskus aizspriedumus, kas ir pretstatā pašapmānam un vēlmju piepildošai domāšanai, ko praktizē indivīdi, kas tic paranormālām parādībām un maģijai. Tiek uzskatīts, ka viņu domāšanai piemīt tendence uz prāta aizvērtību un viņi netiecas atrast patiesību. Jēdziens “kritiskās domāšanas dispozīcija” apraksta nevis iemaņas, bet motivāciju turēt atvērtu prātu, izzināt patiesību, būt labi informētam un aktīvi iesaistītam izziņas procesos, kā arī gatavību atzīt savus aizspriedumus. Kritiskā domāšana mūsdienās skaitās ļoti svarīgs augstākās izglītības ieguvums. Neskatoties uz to, pētniecībā trūkst skaidras sapratnes par kritiskās domāšanas dispozīcijas, maģiskās domāšanas un ticības paranormālajam mijiedarbību. Promocijas darbā ticība paranormālajam tika atdalīta no ticības tradicionālajai reliģijai, kā tas pieņemts daudzos pētījumos par ticību, jo pieņēmumus par paranormālajām parādībām un maģiju var pētīt zinātniski un pierādīt to nerealitāti, bet nav metožu, ar kurām varētu pierādīt vai noliegt ticību pārdabiskajam. Pētījumā izmantotajā modificētajā paranormālo pārliecību skalā ticība tradicionālajai reliģijai un ticība paranormālajam ir ietvertas atsevišķās apakšskalās. Pētījuma mērķis ir novērtēt medicīnas studentu maģisko domāšanu, ticību paranormālajam un kritiskās domāšanas dispozīciju, kā arī novērtēt šo domāšanas sistēmu savstarpējās attiecības. Pētījuma instruments bija četras aptaujas skalas (trīs no tām apbrobētas starptautiski), kuras apvienojot tika izveidota vienota skala ar 120 apgalvojumiem. Maģisko ideāciju skala ietver 30 apgalvojumus ar atbildēm “jā” vai “nē”, kurās liels iegūto punktu skaits norāda uz maģiskām ideācijām. Ar Modificēto paranormālo pārliecību skalu var mērīt ticības izteik-tību – no 1 – pilnīga neticība, līdz 7 – pilnīga ticība, un tā mēra septiņās apakšskalās: “Ticība burvestībām”, “Ticība nākotnes pareģošanai”, “Ticība spiritismam”, “Ticība psī fenomeniem”, “Māņticība”, “Ticība netradicionālām dzīvības formām” un “Ticība tradicionālajai reliģijai”. Kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skala ietver trīs apakšskalas “Kognitīvais briedums”, “Inovativitāte”, “Iesaistīšanās”, un ar to mēra dispozīcijas izteiktību no 1 kā izteikti negatīvu dispozīciju līdz 5 kā izteikti pozitīvu dispozīciju. Kritiskās domāšanas dispozīcijas papildus skalu izveidoja promocijas darba pētījuma komanda kā papildu instrumentu fokusētākai mērīšanai, un arī ar to mēra dispozīcijas izteiktību no 1 – kā izteikti negatīva dispozīcija līdz 5 – kā izteikti pozitīva dispozīcija. Pētījumā piedalījās pavisam 839 respondenti – visu RSU fakultāšu studenti un rezidenti. Pētījums notika divās fāzēs – izmantojot papīra anketas ar 149 medicīnas studiju programmas respondentiem un elektroniskās anketas ar 690 respondentiem no visām fakultātēm un rezidentūras. Papīra anketas tika izdalītas 12–20 cilvēku grupās, bet elektroniskā anketa tika izvietota RSU intranetā. Tika noteiktas visu skalu un apakšskalu savākto skaitlisko vērtību vidējās vērtības, standartnovirzes, kā arī maģisko ideāciju, ticības paranormālajam un kritiskās domāšanas dispozīcijas savstarpējā saistība, aprēķinot Pīrsona vai Spīrmena koeficientu. Datu analīzei tika izmantota SPSS programma. Darba rezultātos visu respondentu maģisko ideāciju skalas vidējā vērtība ir 9,69 (SD = 5,01). Modificētās paranormālo pārliecību skalas vidējā vērtība ir 92,4 (SD = 26,50). Kritiskās domāšanas dispozīcijas skalas vidējā vērtība ir 107,01 (SD=10,19). Kritiskās domāšanas dispozīcijas skalas vidējā vērtība ir 107,01 (SD = 10,19). Daļa respondentu, kuri savāca lielākas vērtības kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skalā, ieguva mazākas vērtības kritiskās domāšanas dispozīcijas papildu skalā un apakšskalās “Prāta atvērtība” un “Patiesības meklēšana”, kā arī negatīvu saistību ar Maģiskās ideācijas skalu (− 0,333**) un Modificēto paranormālo pārliecību skalu (− 0,415**), kas neizpaudās ar Kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skalas vērtībām. Secinājumi: promocijas darbā iegūtie rezultāti rāda, ka aptuveni 50% RSU studentu un rezidentu netic paranormāliem fenomeniem. Tas attiecas gan uz medicīnas studiju programmas studentiem un rezidentiem, gan uz veselības aprūpes studiju programmas studentiem, gan arī uz sociālo zinātņu studiju programmas kontrolgrupu. Iegūtās atbilžu vērtības ir nedaudz lielākas salīdzinot ar attīstītajām Eiropas valstīm un ASV. Pētījumā netika konstatēta negatīva saistība starp kritiskās domāšanas dispozīcijas vērtējuma skalas rezultātiem un maģisko ideāciju un paranormālo pārliecību skalu rezultātiem, bet tika konstatēta statistiski ticama saistība starp ticības skalu negatīvu saistību ar kritiskās domāšanas dispozīcijas papildu skalu. Šāda negatīva korelācija parādās situācijās, kad respon-dentam jāizvēlas starp pretējiem apgalvojumiem – balstīties faktos vai ticībā autoritātēm. Pētījumā tika pierādīts, ka pretēji pētījuma hipotēzei ne maģiskā domāšana un ticība paranormālajam, ne kritiskās domāšanas dispozīcija studiju laikā nemainās. Abas domāšanas dispozīcijas – maģiskā un kritiskā – turpina koeksistēt studenta vai rezidenta prātā savstarpēji atšķeltā veidā gan medicīnas, gan veselības aprūpees, gan sociālo zinātņu studiju programmas respondentiem. Šie dati apstiprina kognitīvo zinātņu pārstāvju izveidoto duālo procesu teoriju.