Bezzobu apakšžokļa alveolārā kaula apjoma novērtējums konusa stara datora tomogrāfijas attēlā. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Bezzobu apakšžokļu protezēšanā aktuāla problēma ir alveolārā kaula rezorbcija, kā rezultātā samazinās ne tikai konvencionālo totālo zobu protēžu balsts, stabilitāte un retensija, bet arī pacienta dzīves kvalitāte un apmierinātība ar izgatavotajām protēzēm. Izteikta alveolārā kaula apjoma zuduma gadījumā apakšžokļa frontālajā rajonā ieteicams ievietot 2 līdz 4 zobu implantātus, uz kuriem balstīt izņemamu zobu pārklāj protēzi (Feine u.c., 2002). Lai plānotu zobu implantātus un novērtētu bezzobu apakšžokļa alveolārā kaula apjomu, ir nepieciešama kaula analīze visās 3 dimensijās, piemēram, konusa stara datora tomogrāfijas (KSDT) sagitālās projekcijas attēlos. Promocijas darba ietvaros tika izstrādāti 3 dažādi pētījumi, kuros tika izmantota viena un tā pati pacientu grupa, ko sastādīja 45 pacientes ar totālu zobu zaudējumu. Pirmajā pētījumā tika iekļautas 37 pacientes vecumā no 54 līdz 85 gadiem (72,08 ± 8,53) un, pamatojoties uz mērījumiem, kas veikti digitālās ortopantomogrammas (OPG) un KSDT attēlos, tika salīdzinātas zobu implantātu plānošanas iespējas bezzobu apakšžokļa frontālajā rajonā. Tika konstatēts, ka, plānojot zobu implantātu ievietošanu apakšžokļa frontālajā rajonā, kur ir izteikts alveolārā kaula apjoma zudums, digitālās OPG attēli var sniegt kļūdainu un nepilnīgu informāciju, pretēji KSDT attēliem, kuros savlaicīgi iespējams konstatēt apakšžokļa “naža asmens” formas sašaurinājumu un plānot precīzu zobu implantātu ievietošanu. Otrajā pētījumā, kurā tika iekļautas 38 pacientes vecumā no 54 līdz 83 gadiem (70,08 ± 6,21), tika analizēta samazināta vispārējā kaulu minerālblīvuma (KMB) saistība ar bezzobu apakšžokļa alveolārā kaula apjomu. KMB tika noteikts mugurkaulā un gūžas kaulos, izmantojot duālās enerģijas rentgena absorbciometriju (DXA), savukārt, apakšžokļa alveolārā kaula apjoms tika noteikts, veicot kaula augstuma un platuma mērījumus KSDT sagitālās projekcijas attēlos. Rezultātā tika konstatēts, ka sievietēm ar samazinātu vispārējo KMB pēcmenopauzes vecumā nenovēro ne bezzobu apakšžokļa alveolārā kaula augstuma samazināšanos, ne labio – lingvālu alveolārā kaula sašaurinājumu jeb “naža asmens” tendenci. Trešo pētījumu veidoja 2 apakšgrupas. “A grupā” tika iekļautas 37 pacientes vecumā no 54 līdz 85 gadiem (72,08 ± 8,53), un tajā tika meklēta saistība starp pacientu apmierinātības rādītājiem, kas novērtēti vizuāli analogajā skalā (VAS), lietojot konvencionālās totālās zobu protēzes, un bezzobu apakšžokļa alveolārā kaula apjomu, kas noteikts ar lineāru mērījumu palīdzību gan digitālās OPG, gan KSDT sagitālās projekcijas attēlos. Rezultātā tika konstatēts, ka starp pacientu apmierinātību ar apakšžokļa konvencionālajām totālajām protēzēm un bezzobu apakšžokļa alveolārā kaula augstuma un platuma mērījumiem, kas veikti KSDT attēlos, pastāv vāja līdz vidēji cieša korelācija, kas, savukārt, netika konstatēta, veicot alveolārā kaula augstuma mērījumus digitālās OPG attēlos. Papildus pētījuma “B grupā”, kurā tika iekļautas 25 pacientes vecumā no 56 līdz 79 gadiem (69,02 ± 5,42), tika analizētas izmaiņas dinamikā, kas radušās 3 gadu laikā, proti, pacientu apmierinātībā ar apakšžokļa konvencionālajām totālajām zobu protēzēm, kā arī bezzobu apakšžokļa alveolārā kaula apjomā. Tika atklāts, ka, neraugoties uz bezzobu apakšžokļa alveolārā kaula augstuma redukciju zoda atveru rajonos, pacientu vispārējā neapmierinātība ar apakšžokļa konvencionālajām totālajām zobu protēzēm samazinājās. Promocijas darbam ir 100 lapaspuses, ieskaitot pielikumā pievienotās 3 dokumentu kopijas. Izmantotās literatūras sarakstā iekļauti 227 avoti.