Antibakteriālo līdzekļu patēriņa salīdzinoša analīze bērniem stacionārā biežāko ķirurģisko slimību gadījumos. Promocijas darbs

Abstract

Pareiza antibakteriālo līdzekļu lietošana ir būtiska, ņemot vērā arvien pieaugošo mikroorganismu rezistenci, kas ir jau kļuvusi par nozīmīgu veselības aprūpes problēmu. Lai gan antibiotikas (AB) ir vienas no biežāk ordinētām zālēm bērniem, šajā pacientu grupā AB patēriņa pētījumi veikti mazāk nekā pieaugušajiem. AB lietošana ķirurģisko slimību profilaksē un ārstēšanā bērniem ir joma, kas nav pietiekami pētīta ne pasaulē, ne Latvijā. Pētījumos, kas veikti ārpus Latvijas, konstatēts, ka AB izmantošana ķirurģiskai profilaksei nav bijusi saskaņā ar vadlīnijām un rekomendācijām daudzās bērniem veiktās operācijās. Kā problēmas minamas arī AB nekondicionāla lietošana un AB devu kļūdas, jo īpaši bērniem līdz 12 gadu vecumam. Šī darba mērķis bija, izpētīt AB patēriņa kopējās tendences VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (BKUS) un raksturot AB lietošanu bērniem stacionārā biežāko ķirurģisko slimību (akūts apendicīts, mezadenīts, kā arī augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumi) profilaksē un ārstēšanā BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikā. AB patēriņa tendences BKUS tika pētītas, izmantojot definētās diennakts devas metodi par laika posmu no 2006.–2013. gadam un sešus punkta prevalences pētījumus (PPP), kas tika veikti 2011., 2012. un 2013. gada maijā un novembrī. AB lietošana biežāko ķirurģisko slimību profilaksē un ārstēšanā tika analizēta pacientiem, kuri bija stacionēti BKUS laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim un no 2001. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim. AB devas un nekondicionāla lietošana tika analizēta Bērnu ķirurģijas klīnikas pacientiem biežāk lietotām AB. Pētījumā tika iekļauti 520 pacienti 2011.–2013. gadā un 773 pacienti 2001.–2003. gadā ar akūta apendicīta diagnozi, 181 pacients 2011.–2013. gadā un 399 pacienti 2001.–2003. gadā ar mezadenīta diagnozi, kā arī 2186 pacienti 2011.–2013. gadā un 2050 pacienti 2001.–2003. gadā ar augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumiem. Pētījuma rezultāti atklāja, ka BKUS ir mainījies biežāk ordinēto AB spektrs, jo ir samazinājies penicilīna grupas AB patēriņš, bet palielinājies augsta riska AB (3. paaudzes cefalosporīnu un jo īpaši ceftriaksona) patēriņš, kas var veicināt antimikrobās rezistences attīstību. Salīdzinot 2011.–2013. gadu ar 2001.–2003. gadu, tika konstatēts joprojām liels nesavlaicīgi veiktās profilakses gadījumu skaits, kā arī tas, ka AB ķirurģiskai profilaksei tika lietotas ilgāk nekā ieteikts starptautiskās vadlīnijās (pacientiem ar akūta apendicīta diagnozi). Joprojām bija liels to operāciju skaits, kurās pacienti nesaņēma AB profilaksi, lai gan tā būtu bijusi nepieciešama (gan pacientiem ar akūta apendicīta diagnozi, gan augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumiem). AB devas bija biežāk nepareizas pacientiem līdz 12 gadu vecumam, kā arī bija liels to gadījumu skaits, kad medicīniskajā dokumentācijā nebija norādīts AB ordinēšanas iemesls, kas biežāk tika novērots pacientiem ar akūta apendicīta un mezadenīta diagnozi. Savukārt AB nekondicionāla lietošana tika konstatēta gan pacientiem ar akūta apendicīta un mezadenīta diagnozēm, gan augšējo un apakšējo ekstremitāšu lūzumiem. Līdz šim Latvijā nav veikta atsevišķa AB patēriņa analīze hospitalizētiem pediatriskiem pacientiem (PPP dati ir analizēti kopā ar pieaugušo datiem), kā arī nav analizēta AB lietošana ķirurģiskajā profilaksē un ārstēšanā bērniem biežāko ķirurģisko saslimšanu gadījumos. Pētījuma rezultāti liecina, ka ir nepieciešamas izmaiņas AB lietošanas politikā BKUS. Šī pētījuma laikā iegūtās atziņas var palīdzēt uzlabot AB lietošanu gan BKUS, gan arī citās Latvijas slimnīcās, kurās ir pediatriskā profila nodaļas.