Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2014-22_pdk
Title: Drošībiskošanas loma reģionālās drošības kompleksu noteikšanā: Baltijas valstu gadījums (2004.–2013. gads). Promocijas darba kopsavilkums
Other Titles: Securitization in Defining Regional Security Complexes: the Case of the Baltic States (2004–2013). Summary of the Doctoral Thesis
Authors: Andžāns, Māris
Keywords: Zinātnes nozare – politika, apakšnozare – starptautiskā politika;promocijas darba kopsavilkums;reģionālās drošības kompleksi;drošībiskošana;atdrošībiskošana;Baltijas valstis;Krievija
Issue Date: 2014
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Andžāns, M. 2014. Drošībiskošanas loma reģionālās drošības kompleksu noteikšanā: Baltijas valstu gadījums (2004.–2013. gads): Promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – starptautiskā politika. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2014-22_pdk
Abstract: Promocijas darba mērķis ir noskaidrot drošībiskošanas procesu lomu reģionālās drošības kompleksu definēšanā un Baltijas valstu piederības noteikšanā tiem. Izpildot darba mērķi, tiek pārbaudītas šādas hipotēzes: 1) tradicionālo drošības uztveri raksturojošie faktori bez drošībiskošanas un atdrošībiskošanas procesiem nespēj noteikt reģionālās drošības kompleksus; 2) Baltijas valstis veido reģionālās drošības kompleksa apakšreģionu; 3) dalība ES un NATO nav mainījusi Baltijas valstu piederību reģionālās drošības kompleksam un tās joprojām atrodas uz Krieviju centrētā reģionālās drošības kompleksā; 4) drošībiskošanas procesu intensitāte ir noteicošais faktors, lai identificētu Baltijas valstu piederību reģionālās drošības kompleksam. Tiek analizēta un kritiski aplūkota reģionālās drošības kompleksu teorija un to veidojošie elementi, it īpaši drošībiskošanas teorija un tās vieta reģionālās drošības kompleksu teorijā. Tiek aplūkoti pētījumi par Baltijas valstīm reģionālās drošības kompleksu teorijā un ar to saistītā teorijas empīriskās pielietošanas problemātika. Empīrisko fenomenu izpētes procesā Baltijas valstis tiek analizētas kā reģionālās drošības kompleksa apakšreģions, apskatot to definējošos faktorus, to mijiedarbību ar kaimiņvalstīm, kā arī lielvaru lomu. Tāpat analizēti būtiskākie starpvalstu drošībiskošanas procesi Baltijas valstīs – Krievijas drošībiskošana, kā arī Baltijas valstu drošībiskošana Krievijā. Reģionālās drošības kompleksu teorijas un drošībiskošanas teorijas attīstībai un veiksmīgākai empīriskajai pielietošanai tiek piedāvāts pilnveidot tās, it īpaši precizējot reģionālās drošības kompleksus veidojošos elementus un to savstarpējās attiecības, drošībiskošanas procesu uzbūvi un lomu reģionālās drošības kompleksu noteikšanā. Veicot empīrisko fenomenu izpēti, tiek apstiprināta pirmā, otrā un ceturtā izvirzītā hipotēze, bet trešā hipotēze tiek apstiprināta daļēji. Baltijas valstis ir apakšreģions “ES/NATO Eiropas – Krievijas” reģionālās drošības kompleksā. Tālākas šī reģionālās drošības kompleksa robežu izmaiņas saistībā ar Baltijas valstīm varētu notikt tikai līdz ar būtisku drošībiskoto jautājumu atdrošībiskošanu. Pašlaik par faktiski neiespējamu uzskatāma nedrošībiskošana starp Baltijas valstīm Krieviju. Tomēr perspektīvā ir iespējama vismaz daļēja atdrošībiskošana, kas pamatā ir atkarīga no Krievijas.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Doktorantūras nodaļā. Aizstāvēšana: 2014. gada 3. jūlijā plkst. 14.00 Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2014-22_pdk
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2010.–2014. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File SizeFormat 
2014-22_Andzhaans-Maaris_PDK_14-108.pdf549.71 kBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons