Latvijas trūcīgo ģimeņu bērnu izglītības sasniegumus ietekmējošie faktori. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Latvijā ir vieni no augstākiem nabadzības un sociālās atstumtības rādītājiem visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to visai liels ir arī to skolēnu īpatsvars, kuriem provizoriski pastāv augsts akadēmiskās neveiksmes risks, jo starp skolēnu sociālekonomisko izcelsmi un izglītības sasniegumiem pastāv tieša saistība – visbiežāk skolēniem no labāk sociālekonomiski nodrošinātām ģimenēm ir augstāki izglītības sasniegumi nekā tiem, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm. Vienlaikus pētījumi atklāj, ka ir noteikts skaits skolēnu, kuri, neskatoties uz visām grūtībām un problēmām, ko radījusi ekonomiskā deprivācija ģimenē, kritiskajai situācijai spēj pielāgoties pozitīvi un gūt augstus izglītības sasniegumus. Promocijas darbs veltīts Latvijas trūcīgo ģimeņu bērnu izglītības sasniegumus ietekmējošo faktoru izpētei ar mērķi analizēt iespējas izglītības rezultātu uzlabot. Darba teorētisko bāzi veido izstrādātais modelis, kas ietver P. Burdjē un Dž. S. Kolmena uzskatus par ģimenes un skolas kapitāla ietekmi uz skolēnu sasniegumiem, B. Bernstaina un A. Lerau pieeju kultūras kapitāla interpretācijā, kā arī sociālā kapitāla teorētiķu – H. Flapa, N. Lina, R. Bārta un H. S. Brigsa – idejas. Sociālā elastīguma interpretācijai izvēlēta M. Angera koncepcija par sociālo elastīgumu kā noteiktā sabiedrībā un kultūrā konstruētu konceptu – pozitīvu izmaiņu veicinošu faktoru mijiedarbības rezultātu. Veiktā pētījuma ietvaros, analizējot intervijās ar trūcīgo ģimeņu pārstāvjiem iegūto informāciju, atspoguļota Latvijas trūcīgo ģimeņu situācija un materiālās deprivācijas radītie ierobežojumi bērnu izglītības pieejamībā. Izmantojot starptautiski salīdzinošā izglītības pētījuma OECD PISA 2006 datus, izvērtēti Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu trūcīgo skolēnu augstus izglītības sasniegumu veicinošie faktori un šo faktoru mijiedarbības rezultāts – sociālais elastīgums. Izmantojot kopkapitāla teorijas pamatnostādnes un sociālā elastīguma konceptu, secināts, ka trūcīgās ģimenes nav homogēna grupa – tās vieno līdzīgais sociālekonomiskais stāvoklis, bet atšķir citi ģimenes kapitāla veidi – ģimenes cilvēkkapitāls, kultūras un sociālais kapitāls, ko līdz ar skolas kapitālu un personības kapitālu sociāli elastīgie trūcīgo ģimeņu bērni izmanto augstu rezultātu gūšanā izglītībā.