Politika un reliģija: Latvijas garīdznieku politiskā uzvedība (2002-2012). Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Valsts un baznīcas savstarpējo attiecību attīstībā 20. gs. ir notikušas būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Neskatoties uz diskusijām par sekularizāciju, baznīcas turpina pildīt daudzas sabiedrībā svarīgas funkcijas. Analizējot garīdznieku vēsturisko darbību Latvijā, nākas secināt, ka pirmskara Latvijā, Satversmes Sapulcē un 1.-4. Saeimā garīdznieki veidoja apmēram 10% no deputātu kopskaita, bet kopš neatkarības atjaunošanas 5.-11. Saeimā tikai 1,4%. Lai arī garīdznieki mūsdienās vairs neieņem tikpat nozīmīgu stāvokli sabiedrībā kā iepriekšējos gadsimtos, nereti medijos viņi līdzdala savu viedokli par procesiem, kas norisinās valstī, bieži tādā veidā paužot arī savu politisko nostāju. Tā kā Latvijas Republika ir sekulāra valsts, tas reizēm rada diskusijas par valsts un baznīcas šķirtību. Tomēr šī darba mērķis ir aplūkot šo jautājumu nevis valsts un baznīcas tēmas kontekstā, bet gan reliģijas un politikas, pētot Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju garīdznieku politisko uzvedību. Promocijas darbs pamatojas uz ASV un Eiropas pētnieku iestrādēm garīdznieku politiskās līdzdalības un uzvedības teorijā. Kā svarīgākie minami Džeims Guts, Teds Jelens, Laimans Kellstets un Džons Grīns, uz kuru pētījumu bāzes tad arī tiek izvirzīti teorētiskie uzstādījumi dažādo konfesiju garīdznieku politiskās uzvedības un sociālpolitiskās aktivitātes empīriskai pētīšanai Latvijā. Gan empīriskais pētījums, gan periodisko izdevumu analīze atklāj, ka Latvijas tradicionālo konfesiju garīdznieku politiskā aktivitāte aktualizējas, ikreiz, kad tiek skartas četras nozīmīgas tēmas, kuras baznīcas ir izvirzījušas dienas kārtības augšgalā: kristīgās vērtības; ģimenes vērtības (bieži tiek pretnostatītas seksuālo minoritāšu jautājumiem); izglītības jautājumi (ticības mācības ieviešana vispārizglītojošajās skolās); nacionālie jautājumi (integrācija un sabiedrības vienotība). Darbā veiktais kvantitatīvais pētījums par Latvijas garīdznieku politisko uzvedību parāda, ka nedz draudzes atrašanās vietai, nedz garīdznieku konfesijai nav būtiskas ietekmes uz garīdznieku sociālpolitisko aktivitāti, jo politiskās uzvedības līmeņi ir līdzīgi visām konfesijām un vienīgi katoļu un adventistu garīdznieki demonstrē zemāku politiskās līdzdalības aktivitāti. Būtiskāka atšķirība ir novērojama analizējot garīdzniekus pēc vecuma grupām, kas parāda, ka politiski aktīvāki ir garīdznieki vecuma grupā 31-46. Atsevišķu garīdznieku politiskā aktivitāte un no tā izrietošais augstas līdzdalības politiskās uzvedības modelis norāda uz ieinteresētību politiskajos procesos, bet ne vienmēr ir vērtējams kā politiskā aģitācija. Piedevām šādu gadījumu skaits ir proporcionāli mazsvarīgs un vērtējams kā sporādisks, nevis kā konstants fenomens Latvijas baznīcās.