Depression and Stress in Medical Students

Abstract

Ievads. Depresija ir traucējums, kurš būtiski ierobežo pacienta dzīvi, tā izplatība pieaug visā pasaulē. Eksistē vairāki depresijas riska faktori – stress ir viens no tiem. Medicīnas studentiem ir satraucoši augsta depresijas prevalence – pētījumos iegūtie skaitļi parāda, ka tā ir daudz augstāka, nekā prevalence vispārējā populācijā. Mērķis. Šajā literatūras apskatā galvenā uzmanība tika pievērsta depresijas izplatībai medicīnas studentu vidū, ieskaitot pašnāvību prevalenci. Apskatā tika iekļautas atšķirības atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, dzimuma un atšķirības atkarībā no pētījuma līmeņa – pre-klīniskais vai klīniskais. Apskatā tika analizētas arī depresijas diagnostikās metodes un pārbaudīta to izmantošanas ticamība precīzu rezultātu iegūšanai pētījuma ietvaros. Stress tika novērtēts kā galvenais medicīnas studentu riska faktors, un tika pārbaudīta stresa un depresijas korelācija medicīnas studentu vidū. Metodes. Sistemātiskā publikāciju, datējamo ar 2010. – 2020. gadu, atlase tika veikta datu bāzē PubMed. Kopumā tika atrasti un izanalizēti 606 raktsti, no kuriem 545 tika izslēgti no turpmākas analīzes. No atlikušiem 61 rakstiem, pamatojoties uz iekļaušanas kritērijiem, šajā apskatā bija iekļauti 27 raksti. Rezultāti. Balstoties uz 27 pētījumiem, medicīnas studentu vidū depresijas vidējā izplatība bija 40%. Analizējot diagnostikās metodes, iekļaujot tikai pētījumus ar augstu diagnostiko metožu precizitāti, palika četri pētījumi, kuros vidējā depresijas izplatība bija 17,8 procenti. Pašnāvības izplatība bija 15,3 procenti. Ģeogrāfiskajos reģionos izplatība atšķīrās no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Ziemeļamerikas, kur to skaits bija daudz lielāks. Depresijas izplatībā starp dzimumiem nebija statistiski ticamas atšķirības. Depresijas izplatība atkarībā no pētījuma līmeņa dažādos pētījumos atšķīrās, statistiski ticamā atšķirība nebija pierādīta. Medicīnas studentu vidū bija pierādīta korelācija starp depresijas un stresa prevalenci Secinājumi. Depresīvo simptomu un stresa prevalence medicīnas studentu vidū ir augsta, it īpaši, iekļaujot apskatē visus pētījumus. Tomēr, ja tiek iekļauti tikai pētījumi, kuros bija pielietotas diagnostiskās metodes ar augstu precizitāti, izplatība ir zemāka, bet joprojām ir augsta. Liela izplatības atšķirība pastāv starp dažādiem reģioniem. Metodoloģisko trūkumu dēļ pētījumus ir grūti salīdzināt.

Background. Depression is a disabling disorder and its prevalence is rising worldwide. There are many risk factors for depression and stress is one of them. Medical students have an alarmingly high prevalence of depression, with many studies showing much higher numbers than that of the general population. Aim. This review will focus on prevalence of depression among medical students, including suicidality and it will include differences depending on geographical location, between female and male students and differences depending on study level, preclinical or clinical. Also, this review will examine the instruments used to diagnose depression and if they were used in a reliable way, to obtain the most accurate result. Stress will be evaluated as the main risk factor for medical students and the correlation between stress and depression among medical students will be examined. Methods. A systematic search was made on the online database PubMed for publications published between 2010-2020. In total 606 abstracts were found and read, where of 545 were excluded. The remaining 61 articles were searched for and based on inclusion criteria there were 27 full articles included in this review. Results. Based on all 27 studies mean prevalence of depression was 40 percent among medical students. When reviewing including only studies with high diagnostic accuracy left only four studies. Mean prevalence of depression was then 17.8 percent. Prevalence of suicidality was 15.3 percent. Geographical regions showed a difference in prevalence with Middle East, Africa and North America presenting much higher numbers. There was no significant difference in prevalence of depression between the genders. Prevalence of depression depending on study level varied between studies but there were no significant differences. There was a correlation between prevalence of depression and prevalence of stress among medical students. Conclusion. Prevalence of depressive symptoms and stress among medical students is high, especially if all studies are included. However, if only studies using adequate diagnostic procedures are included prevalence is lower, but still high. There are big differences between regions. Due to methodological shortcomings, the studies are difficult to compare.