“Garā klepus epidemioloģisko rādītāju analīze un imunizācijas izvērtējums Latvijā”

Abstract

Maģistra darbs „Garā klepus epidemiologisko rādītāju analīze un imunizācijas izvērtējums Latvijā” ir veltīts vienai no Latvijā un pasaulē pēdējo gadu aktuālākajām infekcijas slimībām. Pēc PVO uzskaites datiem garais klepus izplatības ziņā ieņēma otro vietu pēc masalām un bija galvenais nāves iemesls zīdaiņiem. Garā klepus gadījumu skaits Eiropas valstīs sāka pieaugt kopš 2011. gada un 2012. gadā sasniedza 45 000 gadījumu. 2017. gadā ES / EEZ valstīs tika ziņots par 42 242 garā klepus gadījumiem, 76% no visiem paziņotajiem gadījumiem veido piecas valstis: Vācija, Nīderlande, Polija, Spānija un Lielbritānija . 62% no visiem paziņotajiem gadījumiem bija zīdaiņi un bērni vecumā līdz 15 gadiem. 2018. gadā visā pasaulē ar garo klepu saslima aptuveni 151,074 cilvēku, nomira – 89,000 (WHO, 2019). Pēdējos gados Eiropā vidēji tiek reģistrēti apmēram 15-20 000 garā klepus gadījumi gadā un 20% no visiem diagnosticētajiem gadījumiem bija nepieciešama hospitalizācija (ECDC, 2018). Garā klepus pacientu hospitalizāciju ietekmē vairāki faktori, lai to izvērtētu, ir jāveic papildus pētījumi. Pētījuma mērķis: pētīt garā klepus saslimstību Latvijā laika posmā no 2015. līdz 2019.gadam un noteikt faktorus, kas saistīti ar pacientu ar garo klepu hospitalizāciju. Pētījuma dizains un metodes: Tas ir kvantitatīvs, retrospektīvs kohortu pētījums. Pētījumā populācijā ir apstiprināti gadījumi ar diagnozi B. pertussis ierosināts garais klepus (SSK kods A37.0), kuri ir iekļauti Valsts infekcijas slimības uzraudzības un monitoringa sistēmā (VISUMS). Pētāmajā periodā no 2015.gada līdz 2019.gadam, kopumā tiek analizēti 1273 apstiprināti gadījumi. Rezultāti: Latvijā laika posmā no 2015. līdz 2019. gadā, hospitalizēti bija 187 gadījumi no 1273. Starp nozīmīgākajiem riska faktoriem, kas saistīti ar hospitālizaciju, ir vecums: no 1-6 gadiem OR=0,06 (95%TI 0,02-0,14 p-vērtība 0,001), vecuma grupa no 7-14 gadiem OR=0,07 (95%TI 0,02-0,17 p-vērtība 0,001), vecuma grupa no 15-17 gadiem OR=0,05 (95%TI 0,01-0,13 p-vērtība 0,001), no 18-29 gadiem OR=0,04 (95%TI 0,01-0,15 p-vērtība 0,001), no 30-39 gadiem OR=0,03 (95%TI 0,00-0,10 p-vērtība 0,001), no 40-49 gadiem OR=0,04 (95%TI 0,00-0,14 p-vērtība 0,001), vecuma grupa no 50-59 gadiem OR=0,06 (95%TI 0,01-0,25 p-vērtība 0,001) un vecuma grupa ≥60 gadi OR=0,10 (95%TI 0,02-0,39 p-vērtība 0,001). Pēc faktoru samērošanas, OR palielinājās hospitalizācijas risks pēc vakcinācijas devām, pēc 1 devas, ir 2,93 lielāks risks būt hospitalizētam (95% TI 1,32-9,99 p-vērtība 0,012) un pēc 4 un vairāk devām risks ir 0,15 (95% 0.09-0.22, p<0.001), un šie rādītāji kļuva statistiski ticami un nozīmīgi. Salīdzinot vakcinācijas intervālus, pēc samērošanas tika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp intervāla ilgumu no pēdējās vakcinācija devas līdz sasimšanai, intervālā no 10-19 gadiem (aOR -0.38, 95% TI 0,24–1,60, p<0.001). Statistiski ticami (p vērtība <0,001), aprēķinot izredžu attiecības starp vakcināciju un hospitalizāciju,ir

The master's thesis "Analysis of epidemiological indicators of whooping cough and evaluation of immunization in Latvia" is dedicated to one of the most topical infectious diseases in Latvia and in the world in recent years. According to WHO records, whooping cough was the second most common cause of measles and the leading cause of death in infants. The number of whooping cough cases in European countries has been on the rise since 2011, reaching 45,000 in 2012. In 2017, 42,242 cases of whooping cough were reported in the EU / EEA countries, 76% of all reported cases in five countries: Germany, the Netherlands, Poland, Spain and the United Kingdom. 62% of all reported cases were infants and children under 15 years of age. In 2018, approximately 151,074 people worldwide contracted whooping cough and 89,000 died (WHO, 2019). In recent years, an average of around 15-20,000 cases of whooping cough have been reported in Europe each year, and 20% of all diagnosed cases required hospitalization (ECDC, 2018). The hospitalization of patients with pertussis is affected by a number of factors, and additional studies are needed to assess this. The aim of the study: to study the incidence of whooping cough in Latvia in the period from 2015 to 2019 and to determine the factors related to the hospitalization of patients with whooping cough. Study design and methods: This is a quantitative, retrospective cohort study. The study population is confirmed cases with a diagnosis of B. pertussis-induced pertussis (ICD code A37.0), which are included in the National Infectious Disease Surveillance and Monitoring System. In the study period from 2015 to 2019, a total of 1273 confirmed cases are analyzed. Results: In Latvia in the period from 2015 to 2019, 187 cases out of 1273 were hospitalized. Among the most significant risk factors related to hospitalization are age: 1-6 years OR = 0.06 (95% CI 0.02-0, 14 p-value 0.001), age group 7-14 years OR = 0.07 (95% CI 0.02-0.17 p-value 0.001), age group 15-17 years OR = 0.05 (95% CI 0.01-0.13 p-value 0.001), age group 18-29 years OR = 0.04 (95% CI 0.01-0.15 p-value 0.001), age group 30-39 years OR = 0 .03 (95% CI 0.00-0.10 p-value 0.001), age group 40-49 years OR = 0.04 (95% CI 0.00-0.14 p-value 0.001), age group 50 -59 years OR = 0.06 (95% CI 0.01-0.25 p-value 0.001), age group ≥60 years OR = 0.10 (95% CI 0.02-0.39 p-value 0.001 ). After factor matching, OR increased the risk of hospitalization after vaccination doses, after 1 dose, there was a 2.93 higher risk of hospitalization (95% CI 1.32-9.99 p-value 0.012) and after 4 and more doses (aOR -0.15, 95% 0.09-0.22, p <0.001), and this indicator became statistically reliable and significant. Comparing vaccination intervals, after matching, a statistically significant relationship was found between the duration of the interval from the last vaccination dose to recovery, in the range of 10-19 years (aOR -0.38, 95% CI 0.24–1.60, p <0.001). Statistically reliable (p val