Salmonella enteritidis izolācija urīna paraugā pacientam ar nefrotisko sindromu

Abstract

Salmonella enteritidis ir viens no bakteriālo pārtikas infekciju izraistītājiem un pieder pie t.s. netifoidālo Salmonellu grupas. Imūnkompetentām personām parasti izraisa akūta gastroenterīta simptomus ar pašlimitējošu gaitu.Imūnkompromitētām personām var izraisīt smagas invazīvas infekcijas. Netifoidālo salmonellu izraistīta bakteriūrija ir reti sastopama gan pieaugušajiem, gan bērniem. Paciente 2 gadi, 7 mēneši veca, stacionēta saistībā ar sūdzībām par perifēru tūsku, samazinātu diurēzi pēdējo 4 dienu laikā. Zināms, ka meitenei pirms 2 nedēļām bijusi saaukstēšanās, saņēmusi simptomātisku terapiju. No papildus anamnēzes zināms, ka meitenei neprecizēta hidrocefālija, specifisku terapiju nesaņem. Citas hroniskas saslimšanas noliedz. Objektīvi: svars iestājoties 19 kg (pirms dažiem mēnešiem bijis 14 kg), augums 102 cm, masīvas tūskas, TA nodalā no normotensijas līdz maksimāli 138/84 mmHg, proteīnūrija (3 g/l), hipoalbuminēmija (15 g/l), hipoproteinēmija (29.4 g/l). Turpmāko dienu laikā pievienojas izteiktas iesnas, subfebrilas temperatūras pacēlumi. Mātei sajūta, ka bērnam sāpīga urinācija, jo pirms urinācijas bērns raud. Paņemts urīna uzsējums 8.dienā pēc stacionēšanas. Tiek identificēta Salmonella enteritidis. Fēču uzsējumā patogēno floru neatrod (Shigella, Salmonella enteritidis – negatīvi). Turpmāk uzsākta antibakteriāla terapija ar sulfametaksozolu/trimetroprimu. Atkārtots uzsējums netika ņemts. Papildus paciente terapijas gaitā saņēma metilprednizolonu, furosemīdu, ondansetronu, omeprazolu un tika nozīmēta albumīna ievade aizvietojošos nolūkos. Dinamikā tūskas izzūd, sūdzību nav, tiek izrakstīta no stacionāra. Turpmāk nozīmēta nefrologa uzraudzība ambulatori. Netifoidālo Salmonellu izraisītas urīnceļu infekcijas, īpaši imūkompetentu personu vidū, sastopamas ļoti reti. Šādos gadījumos nepieciešams izslēgt blakussaslimšanas, īpaši imūnsupresiju vai urīnceļu patoloģijas. Antibakteriāla terapija un pacienta novērošana parasti ir indicēta, lai mazinātu smagu komplikāciju risku.

Salmonella enteritidis is one of the gastrointestinal infection causative agent and belongs to non – typhoidal Salmonella spp. group. For people with no immunosuppression it usually causes acute gastroenteritis symptoms that are self – limited. Immunocompromised patients can develop serious invasive infections including urinary tract infections. Non – typhoidal Salmonella bacteriuria is rarely seen in paediatric patients, as well as in adult patients. A patient 2 years and 7 months old was hospitalised due to peripheral oedema, decreased diuresis in the past 4 days. It is known that the patient had acute respiratory viral infection 2 weeks ago and was treated symptomatically. In anamnesis the patient has unspecified hydrocephaly, does not get any specific treatment. The mother denies any other chronic diseases. Objective examination: weight on admission 19 kg (+ 5 kg in the past 2 months), massive peripheral oedema, blood pressure varies from normotension to hypertension 138/84 mmHg, proteinuria (3 g/l), hypoalbuminemia (15 g/l), hypoproteinemia (29,4 g/l). During hospitalisation the patient develops acute rhinitis with subfebrile temperature elevations. The mother has suspicions that the child has painful urination because the child cries before urinating. Urine culture was taken on the 8th day of hospitalisation. There is identified Salmonella enteritidis. In the stool culture pathogenic flora is not found (comes back Salmonella and Shigella spp. negative). Further on antibacterial treatment with sulfamethoxazolum/trimethoprim is started. Repeated urine culture was not taken. Additional therapy that the patient received during hospitalisation included methylprednisolone, furosemide, ondansetrone, omeprazole, i/v albumin replacement. In dynamics the peripheral oedema reduces, the patient weight is back to 14 kg, the overall condition is good and the patient is discharged with recommendations to be under nephrologist control. Non – typhoidal Salmonella caused urinary tract infections are very rarely seen in patients without immunosuppression. In these cases we have to exclude other pathologies, especially immunosuppression or urinary tract abnormalities. Antibacterial therapy and the patient observation is always indicated to reduce the possible complication risk.