“Pašnāvnieciskās uzvedības saistība ar sociāli - demogrāfiskajiem faktoriem un noteiktām hroniskām slimībām pieaugušo iedzīvotāju populācijā Latvijā.”

Abstract

Aktualitāte. Pašnāvības ir globāla un pieaugoša problēma. Latvijā pašnāvības ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām. Pēc standartizētajiem mirstības rādītājiem no pašnāvībām Latvija ierindojas 2. vietā ES dalībvalstu vidū un 9. vietā pasaules kontekstā. Būtisks pabeigtu pašnāvību riska faktors ir pašnāvnieciska uzvedība – domas par pašnāvību, pašnāvības plāni. Savukārt pašnāvnieciska uzvedība ir multifaktoriālas izcelsmes - risku palielina sociālie, psiholoģiskie un citi faktori, kā hroniskas slimības - cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības, bronhiālā astma un citas slimības, kas var mijiedarboties. Mērķis. Pētīt pašu ziņotās pašnāvnieciskas uzvedības izplatību sociāli-demogrāfiskajās grupās un saistību ar noteiktām hroniskām slimībām Latvijas pieaugušo populācijā. Materiāls un metodes. Darbā izmantoti dati, kas iegūti no SPKC2018. gadā veiktā monitoringa tipa pētījuma “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums”. Kopumā maģistra darbā analizēti 3 424 respondenti vecumā 18 – 74 gadiem. Statistiskajā datu apstrādē izmantota frekvenču analīze, šķērstabulas, Hī kvadrāta (χ2) tests un 95% ticamības intervālu noteikšana. Saistību noteikšanai izmantotas nesamērotās izredžu attiecības un daudzfaktoru loģistiskā regresija. Rezultāti. Domas par pašnāvību kopumā pēdējā gada laikā atzīmējušas 4,8% respondenti – 5,6% sieviešu un 3,9% vīriešu, savukārt par pašnāvības plāniem pēdējā gada laikā ziņoja 2,8% respondentu- 3,2% sievietes, 2,5% vīrieši. Vērojams, ka visvairāk (6,2%) domas par pašnāvību atzīmē respondenti vecuma grupā 50 – 64 gadi, kā arī pašnāvību plāni šajā vecuma grupā tiek atzīmēti visvairāk – 4,1%. Domu par pašnāvību īpatsvars ir lielāks (10%) starp respondentiem, kuri savā dzīves laikā mācījušies 9 gadus un mazāk, līdzīga saistība vērojama arī pašnāvību plānu izplatībā – 5,6%. Kā arī iegūts, ka pašnāvnieciskas uzvedības izplatība ir augstāka respondentiem, kuri nav attiecībās. Cukura diabēts neatkarīgi paaugstina izredzes domām par pašnāvību un pašnāvības plāniem salīdzinājumā ar respondentiem bez diabēta. Respondentiem ar sirds un asinsvadu slimībām izredzes domām par pašnāvību un pašnāvības plāniem ir vidēji 2 reizes austākas nekā respondentiem bez sirds un asinsvadu slimībām. Rezultāti pārada arī to, ka gan onkoloģija, gan bronhiālā astma paaugstina izredzes domām par pašnāvību un pašnāvības plāniem. Secinājumi. Pašnāvniecisku uzvedību atzīmē ievērojams īpatsvars Latvijas pieaugušo. Abu pašnāvnieciskās uzvedības veidu izplatība ir augstāka sieviešu vidū, respondentiem vecuma grupā 50 – 64 gadi, kuri dzīves laikā mācībām veltījuši 9 gadus un mazāk un to respondentu vidū, kuri nav attiecībās. Pastāv nozīmīga saistība starp Latvijas pieaugušo pašnāvniecisko uzvedību un pētītajām hroniskajām slimībām, kā cukura diabēts un sirds un asinsvadu slimības, kas jāņem vērā gan sabiedrības psihiskās veselības politikas veidošanā, gan pašnāvību profilakses intervenču plānošanā.

Topicality. Suicide is a global and increasingly topical problem. Suicide is on of the most concerning and challenging public health problem in Latvia. According to standardized suicide mortality rates, Latvia ranks 2nd among EU Member States and 9th in the global context when it comes to suicide. An important risk factor for a commited suicide is suicidal behavior - suicidal ideation, suicide plans. Suicidal behavior is multifactorial in origin, with increased risk due to social, psychological, chronic diseases - diabetes, cardiovascular diseases, oncology, asthma and other interacting diseases. Aim. To research prevalence of self-reported suicidal behavior in socio-demographic groups and association with certain chronic diseases in the in the adult population in Latvia. Material and methods. Data used in the study are obtained from the monitoring type study “Study of Habits Affecting the Health of the Latvian Population” conducted by the Centre for Disease Prevention and Control of Latvia in 2018. In total, data from 3424 respondents aged 18-74 were analyzed in the master's thesis. Frequency analysis, crosstabs, Chi-square (χ2) test and 95% confidence intervals were used for statistical data processing. Disproportionate odds ratios and multifactor logistic regression were used to determine liabilities. Results. In general, 4,8% of respondents – 5,6% of them women and 3,9% -men reported suicidal ideation in the past year, while 2,8% of respondents reported suicide plans in the past year, of whom 3,2% were women and 2, 5%- men. It is observed that more frequently (6,2%) suicidal ideation are mentioned by the respondents in the age group 50-64 years, as well as suicide plans in this age group are marked the highest of all respondents – 4,1% of all respondents 50-64 years age group. It was found that the proportion of suicidal ideation is higher (10%) among respondents who have lower level of education, a similar relationship is observed in the prevalence of suicide plans – 5,6%. It was also found that the prevalence of suicidal behavior is higher among respondents that are not in relationship with a partner. Diabetes independently increases the chances of suicidal behavior compared to group of non-diabetic respondents. Respondents with cardiovascular diseases are on average 2 times more likely to have suicidal ideation and suicide plans than respondents without cardiovascular diseases. The results also suggest that both oncology and bronchial asthma increase the chances of suicidal thoughts and suicide plans. Conclusions. The prevalence of both types of suicidal behavior being higher among women population, among respondents in the age group of 50-64 years, who have lower level of education, among those respondents who are not in a relationship. There is a significant relationship between suicidal behavior of adults in Latvia and diabetes and cardiovascular diseases.