Hiperglikēmijas nozīme ITN pacientiem ar akūtu galvas smadzeņu bojājumu

Abstract

Ievads: Viens no svarīgākajiem enerģijas avotiem efektīvai galvas smadzeņu darbībai ir glikoze. Pacientiem ar akūtu galvas smadzeņu bojājumu kā biežākā sekundārā komplikācija ir hiperglikēmija, kas liecina par sliktāku prognozi. Paaugstināts glikozes līmenis ir saistīts ar augstāku mirstību un sliktāku turpmāko klīnisko gaitu, tādēļ svarīgi monitorēt glikēmiju diennakts gaitā un pievērst uzmanību tās adekvātai kontrolei, kā arī paredzēt citas fizioloģiskas atbildes reakcijas. Mērķis: Pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir hiperglikēmijas ietekme uz pacientiem ar akūtu galvas smadzeņu bojājumu, pacientu slimības smagumu un iznākumu. Materiāli un metodes: Pētījums pēc sava veida ir prospektīvs un ietvēra datu ievākšanu no pacientu slimības vēsturēm 2019./2020 m.g. laika posmā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Tika veikta datu strukturizēšana, analizēšana ar SPSS IBM un MS excel programmām, salīdzināšana ar pieejamajiem literatūras datiem. Rezultāti: Pētījumā tika apskatīti 35 pacienti, 6 (17,14%) tika konstatēts 2.tipa cukura diabēts. 18 (51,42%) pacienti tika pārvesti uz citu nodaļu,16 (45,71%) pacientiem tika konstatēta nāve un 1 (2,87%) pacients pēc pētījuma beigām turpināja atrašanos reanimācijas nodaļā. Hospitalizācijas ilgums ITN variēja no 2 – 77 dienām. Ar korelācijas metodi tika noteikta statistiski ticama korelācija (p=0,001, R=-0,144) maksimālajai diennakts glikozei attiecībā pret Glāzgovas komas skalas punktu skaitu bez pacientes, kura nederēja homogēnajā datu kopā un atsevišķi šī paciente arī deva statistiski ticamu rezultātu (p=0,000). Pacientiem ar un bez cukura diabēta korelācijas koeficients bija negatīvs, taču cukura diabēta grupā netika vērota statistiska ticamība (p=0,318). Pirms stacionēšanas etapā noteiktā glikoze varētu ietekmēt atrašanās ilgumu ITN (p=0,061). Pirmo hospitalizācijas dienu glikozes koncentrācija ietekmē smadzeņu tūskas attīstību (p=0,005), taču neietekmē komplikāciju attīstību un nepieciešamību veikt neiroķirurģiskas manipulācijas. Secinājumi: Paaugstinātai glikozes koncentrācijai kā neatkarīgam faktoram ir negatīva ietekme uz pacienta neiroloģisko stāvokli, klīnisko gaitu un hospitalizācijas dienu skaitu.

Introduction: One of the most important source of energy for effective brain functioning is glucose. For patients with acute brain damage the most frequent complication is hyperglycaemia and it indicates worse prognosis. High glucose level is associated with higher mortality rate and worse clinical course, that’s why daily monitoring of glucose level, adequate control of it and also prediction of other physiological response plays important role. Aim: The aim of this study is to determine hyperglycemia influence on patients with acute brain damage, on severity of the disease and outcome. Materials and methods: A prospective study in Pauls Stradiņš Clinical university hospital Intensive care unit in academic year 2019/2020. Data were collected from patients’ medical records. Data were structured and analyzed with SPSS IBM and MS excel programs, results compared with available literature sources. Results: This study included 35 patients, 6 (17,14%) had type 2 diabetes mellitus. 18 (51,42%) patients were transferred to another department, 16 (45,71%) patients died and 1 (2,87%) patient continued to be in intensive care unit after the end of this study. Hospitalization length in ICU varied from 2 – 77 days. With correlation method was found statistically significant correlation (p=0,001, R=-0,144) between maximal blood glucose level per 24 hours and Glasgow coma scale calculated points without patient, who didn’t fit in homogenic data group and separately also showed statistically reliable result (p=0,000). Patients with and withou diabetes mellitus had negative correlation coefficient, but in diabetes mellitus group there was no statistically significance (p=0,318). Detected glucose level in pre-hospitalization setting could have impact on hospitalization length (p=0,061). Glucose concentration in first days had influence on development of brain edema (p=0,005), but it had no affect on complication formation and need for neurosurgical interventions. Conclusion: Higher glucose concentration as independent variable has negative impact on patients neurological status, clinical course and hospitalization length.