Neo-osmanisma ideoloģijas faktors Turcijas attiecībās ar Izraēlu (2014-2020)

Abstract

Kopš 2014. gadā par Turcijas prezidentu kļuva Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdoģan), Turcija īstenojusi neo-osmanisma politiku. Šīs politikas ietvaros Turcija centusies paplašināt ietekmes zonu Tuvajos Austrumos, kā arī veicināt pārvaldi pār musulmaņiem reģionā. Līdz ar neo-osmanisma politikas integrāciju, Turcija bijusi klātesoša Palestīnas un Izraēlas konfliktā. Dekādēm ilgušajam konfliktam saasinoties, Turcijas loma konflikta attīstībā augusi. Turcija, sniedzot atbalstu Palestīnai, ir stājusies pret reģiona lielvaru - Izraēlu. Neskatoties uz Turcijas iesaisti Palestīnas un Izraēlas konfliktā, Turcijas interesēs joprojām būtu saglabāt divpusējo sadarbību ar Izraēlu. Turciju un Izraēlu vieno kopīgs apdraudējums, Tuvo Austrumu lielvara Irāna, kā arī ekonomiskā sadarbība sniegtu atbalstu valsts stabilitātes nodrošināšanā un izaugsmes iespējās. Turcija un Izraēla ir Tuvo Austrumu lielvaras. Abu valstu rīcība un savstarpējā sadarbība ir nozīmīga gan Palestīnas un Izraēlas konflikta ietvaros, gan attiecībā pret vispārējām valstu aktivitātēm reģionā. Būtiski izprast primāro Turcijas ārpolitisko motivāciju, lai secinātu tālāko Turcijas aktivitāti reģionā. Līdz ar to, maģistra darba tēma ir “Neo-osmanisma ideoloģijas faktors Turcijas attiecībās ar Izraēlu (2014.-2020.)”. Šī darba mērķis ir izpētīt neo-osmanisma ideoloģijas ietekmi uz Turcijas attiecībām ar Izraēlu R.T. Erdogana prezidentūras laikā. Lai veiksmīgi veiktu pētījumu, darba pirmajā nodaļā tiek pētīta ārējo un iekšējo faktoru ietekme uz valstu ārpolitiku neoklasiskā reālisma skatījumā. Pēcāk otrajā nodaļā tiek apskatīta Turcijas reģionālā loma un intereses Tuvajos Austrumos, taču trešajā nodaļā tiek pētīts neo-osmanisma politikas iespaids uz Turcijas ārpolitikas formulējumu un tiek izvērtētas Turcijas divpusējās attiecības ar Izraēlu, lai sniegtu atbildi uz darbā izvirzīto hipotēzi: Turcijas attiecībās ar Izraēlu R.T. Erdogana prezidentūras laikā neo-osmanisma ideoloģijai ir sekundāra loma. Veicot pētījumu secināts, ka darba hipotēze apstiprinājās, neo-osmanisma ideoloģijai ir sekundāra loma Turcijas attiecībās ar Izraēlu. Neskatoties uz stingro nostāju Turcijai atbalstot Palestīnu, Turcijas ekonomiskās un drošības intereses ir primārās. Turcijas ekonomiskā sadarbība ar Izraēlu paralēli saspīlējumiem Palestīnas un Izraēlas konfliktam ir augusi. Turcijai ir nozīmīgi veicināt ietekmi reģionā, tomēr ne tikai neo-osmanisma politika, bet arī sadarbība ar Izraēlu ir rīks, lai to panāktu.

Since 2014 when Rejep Tajip Erdogan (Recep Tayyip Erdoģan) became the president of Turkey, Turkey has implemented Neo-Ottoman policy. In the framework of this policy Turkey has tried to expand the sphere of influence in the Middle East as well as to promote governance over Muslims in the region. With the integration of Neo-Ottoman policy, Turkey has been present in the Palestinian-Israeli conflict. As the decades-long conflict escalated, Turkey's role in the conflict has grown. By supporting Palestine, Turkey has opposed the region's superpower, Israel. Despite Turkey's involvement in the Palestinian-Israeli conflict, it would still be in Turkey's interests to maintain bilateral cooperation with Israel. Turkey and Israel share a common threat, Iran, a major power in the Middle East. Also, the economic cooperation would support the country's stability and provide growth opportunities. Turkey and Israel are the superpowers of the Middle East. Cooperation and actions of both countries are important in the context of the Palestinian-Israeli conflict, as well as in relation to the general governmental activities in the region. It is crucial to understand the foreign policy motivators of Turkey, in order to be able to presume Turkey's further activity in the region. Therefore, the title of this master's thesis is "Neo-Ottoman ideology factor in Turkey's relations with Israel (2014-2020)". The aim of this work is to assess the impact of Neo-Ottoman ideology on Turkey's relations with Israel during R.T. Erdogan's presidency. In order to successfully conduct the research, the first chapter examines the influence of external and internal factors on national foreign policy from the neoclassical realism perspective. The second chapter then looks at Turkey's regional role and interests in the Middle East, while the third chapter examines the impact of Neo-Ottoman ideology on Turkey's foreign policy and Turkey's bilateral relations with Israel in order to provide an answer to the hypothesis put forward in this master's thesis: during R.T. Erdogan`s presidency, Neo-Ottoman ideology plays a secondary role in Turkey's relations with Israel. The research performed in this thesis confirmed the hypothesis, and thus Neo-Ottoman policy does play a secondary role in Turkey's relations with Israel. Regardless of Turkey's strong support of Palestine, Turkey's economic and security interests have the primary importance. Turkey's economic cooperation with Israel has grown alongside tensions over the Palestinian-Israeli conflict. It is important for Turkey to increase its influence in the region, and not only the Neo-Ottoman policy, but also cooperation with Israel are the tools to achieve it.